svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs

After hours /Velvet Underground/

Nekas īpašs. Mani tikai pārbiedēja āpšu bars uz skriešanas taciņas, kas nu ir aizaugusi ar nātrēm.
"Atvērās" kapučino putu pagatavošanas meistarība (kur no pilnīgi absolūti bezcerīgas nulles pat vēl pirms pāris dienām šodien tiku uzslavēta no īpašnieces Artemisas puses, ka Sitki (kas to dara gadiem) vajadzētu pamācīties no manis. Ieradās arbūzi tikko no dārza Grieķijā, un viss "stafs"dabūja savu sulīgo tiesu.
Aizliedzu Stavrosam sevi barot vakaros un ar treknumiem, lai Sweetpea nedabūtu nepelnīti ciest, viņš man iedeva savas mājas atslēgu un atstāja 10kg bunduli ar grieķu jogurtu medu un riekstiem, un platekrānu pa pussienu, kur rāda futbolu, ar ko jāsāk diena, kad pabeidzu darbu Argosā.
Otrdien gatavosim vienu no šiem milzeņiem:

Vēlviens atvadu pārsteigums Gošai.
Izlasīju vienu rakstu. Sapratu trešdaļu.
Izgāju cauri un ieviesu folderus saviem nākamgada priekšmetiem - EXCITED!
Nesakārtoju istabu. Neiztīriju leduskapi. Un neiesēju rukolu. Nepabeidzu vēstuli. Nepaskatījos seriālu. Bet visu nevar gribēt. It kā.

Toties uzzināju, ka cilvēks izbeigties (kā saka Visvaldis) var arī šādi:

On 18 July 1988, while on holiday with her son in Ibiza, Spain, Nico had a minor heart attack while riding a bicycle and hit her head as she fell. A passing taxi driver found her unconscious and had difficulty getting her admitted to local hospitals. She was incorrectly diagnosed as suffering from heat-exposure and died at eight o'clock that evening. X-rays later revealed a severe cerebral hemorrhage as the cause of death.(Wikipedia)

Nekas īpašs.

3 komentāri:

  1. Mīļākais tava bloga ieraksts līdz šim. Teksts tāds melodisks, mīlestība uz kafiju paķēra, bildes un noskaņa arī. Patika!

    AtbildētDzēst
  2. Aizdomājos par vienu meiteni ar milzu mīlestību uz zirgiem, aizlasījos viņas blogu, uzskrēju virsū šim un atkal gribas komplimentēt. Raksti tā vēl, lūdzu! ;)

    AtbildētDzēst