piektdiena, 2009. gada 2. oktobris

instructions for life

jeb tas, ko es nezināju un tagad zinu


(saite uz šodienas gb)




viena no lietām,kas man patīk ir pārkāpti noteikumi, tāpēc biju dikti izbrīnijusies, ka, kā izrādās, arī par šo punktu vīriņš, uz kura harizmu noraugos ar labvēlīgu smaidu ir padomājis (Learn the rules so you know how to break them properly /D./), bet ne par to šoreiz ir runa, jo vēl neko pretlikumīgu neesmu šeit izdarījusi, ja atskaita vienu nozagtu alusglāzi no studentu padomes bāra (vecais grēks - bet tik pat labi taču varēju to arī sasist un tad labuma nebūtu ne sašam, ne pašam :D)

nedabūt to, ko vēlamies dažreiz ir laime - tas, ko šodien ieraudzīju uz kādas par velti paņemamās kartiņas manis tulkojumā no valodas, kurā šobrīd lielākoties runāju. Pieņemu, ka tam pašam vīriņam - šīs domas autoram - tas ienāca prātā pēc dziļas meditācijas, kā pēkšņa, zibenskaidra, bezgala reāla apskaidrība, mums tas izdodas vieglāk: caur veco labo google meklētāju vai "boldētiem" citātiem uz aizmugurējā vāka grāmatai par Dalailamu.

Patiesībā nezinu, vai īsti ir nozīme tam, kā tādas lietas pie tevis nokļūst, tādi satori zibšņi atgadoties ar neskaitāmiem cilvēkiem neskaitāmos laikos, neskaitāmas vietās pavisam neatkarīgi vienam no otra, jo mēs taču esam daudz, bet lielo patiesību ne tik ļoti.
Nozīme ir tam, vai tas tiek saprasts un sevī uzsūkts vai tikai boldētais virsraksts izlasīts.
Tātad pēc kartiņas ieraudzīšanas mājupceļā gribot negribot sanāca padomāt par to sarakstu ar lietām, kuras esmu vēlējusies, bet neesmu dabūjusi...un...pašai sev par milzonīgu pārsteigumu skaidri saprotu, kāpēc dažas no tām ir veiksme. "Jā, vot i točna!!"

(Aberystwyth universitātes versija par studentu padomes apartamentiem)


Labi, lai iet viens piemērs. Kā gandrīz visi manas vidusskolas beidzēji gribēju tikt "zviedros", kas būtībā bija pirmā apzināti nedabūtā lieta manā dzīvē, kur viss notika it kā pats no sevis,man pašai neko daudz nepiepūloties. Sīkumos neiedziļinoties, ja būtu šo institūciju pabeigusi, stipri apšaubu, ka šodien sēdētu Equine Anatomy & Physiology lekcijā, uzzinot to, ka es pati jau pēc nedēļas būšu tā, kas šķērdīs zirga galvu, vēderu, olnīcas un nagu un gaidīs šo pasākumu ar lielu nepacietību, lai paskatītos, kas tad tam lācītim vēderā (kā E. patika sacīt).


un tas, kas man pašai vēderā ir skolas ēdnīcā acu priekšā pagatavots voks par GBP 2.7

3 komentāri:

  1. Tev nemaz nesatrauc fakts, ka būs jāsagriež mīļais zirdziņš gabalos?

    AtbildētDzēst
  2. Man patīk Tavas atziņas un ka Tev radies laiks/vēlēšanās par tādām lietām padomāt :)
    Man vēl patīk tāda vārsma: "Sometimes, the last thing you want comes in first,
    Sometimes, the first thing you want never comes
    Aqualung’s "Strange And Beautiful (I'll Put A Spell On You)"

    AtbildētDzēst
  3. 2 M - nee, man tikai liekas jocigi, ka pati tagad busu zirgu uzskjerdeja :) un veel mazliet esmu nobazjijusies par to, vai bariiba nenaaks augshaa :)

    2 I- sanaak jau gan sho to tadu izdomaat, tikai neesmu nekad bijusi no publisko rakstiitaju cilts :) jaa- tiesham smuki. labi citati jau vispar ir baigi forsha stelliite (latviski runajot:P)

    AtbildētDzēst