Šodien pirmoreizi biju zirgam līdzi pie vetārsta (kura arī ir mūsu pasniedzēja, tāpēc zināju viņu jau priekšlaikus). Spaika ("mans" 2gadīgais projektzirdziņš, kas nupatās kā veiksmīgi iejāts) žoklī ir caurums, pa kuru ik pa laikam nāk ārā strutas, tāpēc šodien braucām taisīt rentgenu. Sirdi sildīja lepnums par viņa manāmi uzlabojušām manierēm, kad bija jākāpj treilerī,un arī pašā klīnikā viņš necelās divkājītī, kā gaidijām, jo tā ir viņa parastā reakcija uz visu jauno. Mirklis, kad maza mazītiņa špricīte padara milzīgo dzīvnieku snaudošu un pakļāvīgu, likās kaut kā maģiski, un pēc tam vērot, kā viņš atgriežas atpakaļ un paliek ar vien aktīvāks un aktīvāks, un atkal sāk dīdīties un saukt pēc saviem draugiem...Enīvei, šodien arī pieteicos un pastāv iespēja, ka būšu tur brīvpratīgajos pāris reižu pa vasaru.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru