Maurits Cornelis Escher "Diena un nakts"
Ja nav savu vārdu, ja nav sajūtu, tad jāaizņemās:
Šis tas šajā dienā uzplaiksnīja uzplaiksnījumu "Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās"... un kurš tad grib nojukt? Tāpē' cieši katrs arī turāmies tai savai astē, dažreiz tik stipri, ka mūsu lielās patiesības resnās miesas gluži vienkārši stāv priekšā tai otrai - pretējai, lielajai patiesībai, kura vienmēr ir, kaut vai tāpēc, lai mūsējā būtu liela, ja tā IR liela.
Tas vēl nav viss. Kad raudzīju pēc mazās Ziedoņa epifānijizlasītes, kas man līdzi no mājām pie gultas un pa rokai, tieši šo, ko meklēju, neatradu, bet atšķīru lapu ar vienu citu. "Sirds. Draugs. Sirdsdraugs. ..... Jūs domājat, ka sirds ilgojas tikai pēc kaut kā cēla, nezināma? Nē, sirds, pirmkārt, grib lietas. Tāpēc jau tās sauc par sirdslietām." Bet tas jau nav tas galvenais. Ir kas, kas stāv pāri visam.
Tas šovakar manam sirdsdraugam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru