Mana mīļā vecmāmiņa teica, ka par viņu smējās, ka viņa iet gulēt un ceļas reizē ar vistām (20.00-4.00). Vakardien pārsitu šo rekordu, jo kā filmas laikā iemigu ap 18.00 (un domāju, ka tikai pievēršu acis uz stundiņu) tā pamodos tikai 4.00 no rīta, aptvēru, kur un kas esmu, un tad jau tā vien kā līdz 7.00iem arī turpināju; tas vienīgi ir pierādījums par sakrājušos nogurumu, kuru nekādīgi negribēju atzīt, bet kas darbu, saviesīgo pasākumu un mantu pārvākšanas un nepārtraukto tīrīšanas atrakciju dēļ nenovēršami uzvarējis.
Nu tas vairs ne uz muguras, bet aiz muguras. Un raugos uz nosacītu rutīnu, kur bez Argosa & Olive Brānča vēlos arī ietilpināt stundas bibliotēkā ar grāmatām un video, gulšņāšanu pludmalē, dārza darbus un čillošanu tajā, kādu vīna glāzi pilsētā un "manu" vietu izrādīšanu ciemiņiem, no kuriem pirmais (tāpēc īpašs) plāno iebraukt uz pāris dienām 22. jūnijā ar vilcienu 21.26.
Tikai īsa skice jauno paziņu apskatā.
Chunqi Dai aka Niki, kā ierasts, neviens eiropietis īpaši nepūlas iegaumēt un izrunāt viņas īsto vārdu ķīniski, un godīgi atzīstoties, es aizmirsu izrunu pēc minūtes, kad izdevās to izrunāt pareizi. Mana mājas biedrene šo nedēļu, jo rītā izvācas, lai sāktu maģistra menedžmenta studijas Londonā, bet bija ļoti jauka tērzēšana ar viņu, cepa un cienāja ar kūkām un otrs ķīnietis, kas šeit dzīvo - arī ļoti labs cilvēks, jo atstāja man dažādas lietas, kā advansētu matu fēnu un gaisa mitrināšanas iekārtu :D Un "lietas"(kā mēs zinām) ir visnotaļ svarīgs nosacījums labai draudzībai.
Ronnie, kurš šobrīd līdz jūnija beigām dzīvo manā istabā, ir interesants objekts nevien ar to, ka ir topošais (patiesībā jau esošs, jo jau sarakstījis veselu čupu mūzikas filmām) filmu komponists, kurš plāno karjeru LA vai,j a galīgi tur "neveiksies", tad Londonā, bet fakts, ka ir īrs piedod valdzinošā akcenta šarmu.
Gosia (Goša): iepazinos Olive Branch, arī viesmīle, jutu, ka būs savējā. Un vakars, kas sākās ar Sex&City II movie un beidzās 4.oo pie ugunskura pludmalē (vakaros visa pludmale ir vienos ugunskuros, un ja nepietiek ar Academy, Rummers, Varsity, Weather Spoons vai Angel, tad var pievienoties jebkuram no tiem, kur parasti ir viena centrālā ģitāra, un neviens nebrīnās par tavu uzrašanos).
Jebkurā gadījumā - iespējams, ka ir daudz cilvēku uz pasaules, ar kuriem var dalīt "džointu" un pleijera austinjas ar Lykki Li uz ielas, bet sastapt tos negadās tik bieži, un tāpēc no sirds žēl, ka viņa jau drīzi arī atgriežas dzimtajā Polijā, būtu vēl daudz zivis kopā cepjamas.
Michele: itālis/anti-italis, kā man patīk viņu saukt, jo nudien tik netipisku itāli savu mūžu neesmu satikusi. Sēdējām šad tad kopā sporta psiholoģijas lekcijās un dalījām kopīgas problēmas par macībām, britiem un dzīvi. Nabadziņš tapa uzaicināts uz manām ievākšanās vakariņām + Ofēlijas pēdējo vakaru šeit, kas beidzās ar to, ka viņš stiepa Fī kasti (ko abas divatā tomēr nebūtu spējušas atnest), bija tas, kurš gatavoja (pasta carbonara!) un tas kurš beigās vēl traukus nomazgāja.
Tagad jautājums, vai vēlkādreiz gribēs nākt pie mums uz vakariņām :D
Nu tas vairs ne uz muguras, bet aiz muguras. Un raugos uz nosacītu rutīnu, kur bez Argosa & Olive Brānča vēlos arī ietilpināt stundas bibliotēkā ar grāmatām un video, gulšņāšanu pludmalē, dārza darbus un čillošanu tajā, kādu vīna glāzi pilsētā un "manu" vietu izrādīšanu ciemiņiem, no kuriem pirmais (tāpēc īpašs) plāno iebraukt uz pāris dienām 22. jūnijā ar vilcienu 21.26.
Tikai īsa skice jauno paziņu apskatā.
Chunqi Dai aka Niki, kā ierasts, neviens eiropietis īpaši nepūlas iegaumēt un izrunāt viņas īsto vārdu ķīniski, un godīgi atzīstoties, es aizmirsu izrunu pēc minūtes, kad izdevās to izrunāt pareizi. Mana mājas biedrene šo nedēļu, jo rītā izvācas, lai sāktu maģistra menedžmenta studijas Londonā, bet bija ļoti jauka tērzēšana ar viņu, cepa un cienāja ar kūkām un otrs ķīnietis, kas šeit dzīvo - arī ļoti labs cilvēks, jo atstāja man dažādas lietas, kā advansētu matu fēnu un gaisa mitrināšanas iekārtu :D Un "lietas"(kā mēs zinām) ir visnotaļ svarīgs nosacījums labai draudzībai.
Ronnie, kurš šobrīd līdz jūnija beigām dzīvo manā istabā, ir interesants objekts nevien ar to, ka ir topošais (patiesībā jau esošs, jo jau sarakstījis veselu čupu mūzikas filmām) filmu komponists, kurš plāno karjeru LA vai,j a galīgi tur "neveiksies", tad Londonā, bet fakts, ka ir īrs piedod valdzinošā akcenta šarmu.
Gosia (Goša): iepazinos Olive Branch, arī viesmīle, jutu, ka būs savējā. Un vakars, kas sākās ar Sex&City II movie un beidzās 4.oo pie ugunskura pludmalē (vakaros visa pludmale ir vienos ugunskuros, un ja nepietiek ar Academy, Rummers, Varsity, Weather Spoons vai Angel, tad var pievienoties jebkuram no tiem, kur parasti ir viena centrālā ģitāra, un neviens nebrīnās par tavu uzrašanos).
Jebkurā gadījumā - iespējams, ka ir daudz cilvēku uz pasaules, ar kuriem var dalīt "džointu" un pleijera austinjas ar Lykki Li uz ielas, bet sastapt tos negadās tik bieži, un tāpēc no sirds žēl, ka viņa jau drīzi arī atgriežas dzimtajā Polijā, būtu vēl daudz zivis kopā cepjamas.
Michele: itālis/anti-italis, kā man patīk viņu saukt, jo nudien tik netipisku itāli savu mūžu neesmu satikusi. Sēdējām šad tad kopā sporta psiholoģijas lekcijās un dalījām kopīgas problēmas par macībām, britiem un dzīvi. Nabadziņš tapa uzaicināts uz manām ievākšanās vakariņām + Ofēlijas pēdējo vakaru šeit, kas beidzās ar to, ka viņš stiepa Fī kasti (ko abas divatā tomēr nebūtu spējušas atnest), bija tas, kurš gatavoja (pasta carbonara!) un tas kurš beigās vēl traukus nomazgāja.
Tagad jautājums, vai vēlkādreiz gribēs nākt pie mums uz vakariņām :D
Pirmais viesis nevar sagaidiit 22/06 :)
AtbildētDzēstTev istabā ir čalis? Naiss!
AtbildētDzēst(lietas IR svarīgas)
Ū, jā, dūdiņ!
AtbildētDzēst