Blow, blow, thou winter wind;
Freeze, freeze thou bitter sky.
/William Shakespeare /
Tāda viņa man prātā un tādai viņai jābūt, un tas nekas, ka šie foto uzņemti tālāk prom ziemeļos.
Viena no "lietām", kas man tik ļoti pietrūkst šeit, kādēļ neparko nemainītu pastāvīgu dzīvesvietu tālāk par 57. ziemeļu paralēli, par ko man prieks, ka tā atgriezusies, kaut arī izbaudīt to šogad sanāca tikai mēnesi vien. ZIEMA! ZIEMA! ZIEMA!
Nav skaistāka laika par dziļu, saulainu ziemas dienu, kad visi koki balti, no mutēm un skursteņiem nāk elpas garaiņi, zīlītēm jādod speķis, mašīnās jālej tosols, jāvīstās siltās cepurēs un šallēs, jāmeklē sniega lāpsta, ar ko šķūrēt sniegu un nedēļas nogalēs jāplāno, kur un ar ko braukt slēpot.
Kakao ar piešprici (kā IĀ to mēdz saukt), tēja no termosa uz trases, riekstiņi, piparkūkas, karstvīns, mandarīni nevienā citā laikā negaršos tik pareizi.
Sniega gurgstoņa zem kājām un mazie kristāliņi, vienalga no lampām vai saules, krītošas pārslas - ārā uz galvas un krītošas pārslas - ārā aiz loga, leduspuķes, leduspeļķes, lāstekas, slidas un slēpes un bērnu ragaviņas, un mājas siltums ienākot no āra, un ieritināšanās zem segas. Un patīk man pat sāpīgā sajūta, kad pārsaluši pirksti atgūst siltumu, ja neesi sajēgusi pienācīgi saģērbties.
Un iespējams tādēļ, ka viss ir klāts ar sniegu, un gaismas pieklusinātas, ziemai piemīt tāds kā noslēpums, kas saista un nelaiž vaļā.
Recepte pacilātam garastāvoklim un vieglai sirdij:
ņem(i) saitē pustonnīgu mīļumu un ej brist pa kupenām, viņam(ai) gan tas sanāks nesalīdzināmi labāk un pēc pāris minūšu rikša un cenšanās tikt līdzi, jutīsi, ka spēki galā, mugura slapja un elpas nav, toties paveras cita pasaule. Var arī vienkārši, ja vien vieta ļauj, palaist draugu vaļā un dauzīties pa sniegu.
Un pēc tam vakarā gulta,sega, minētais kakao un Džeks Londons.
Tā visa dēļ turēšu īkšķi par Sniega māti un Sala tēvu, lai viņiem pietiktu spēka un spīta turēties pretī globālajai silšanai, un lai man pēc gadiem diviem un tiem, kas pēc manis vēl daudz skaistu ziemas rītu, dienu un vakaru, un omulīgu nakšu :D
/In snow we trust/ kā sak'
Freeze, freeze thou bitter sky.
/William Shakespeare /
Tāda viņa man prātā un tādai viņai jābūt, un tas nekas, ka šie foto uzņemti tālāk prom ziemeļos.
Viena no "lietām", kas man tik ļoti pietrūkst šeit, kādēļ neparko nemainītu pastāvīgu dzīvesvietu tālāk par 57. ziemeļu paralēli, par ko man prieks, ka tā atgriezusies, kaut arī izbaudīt to šogad sanāca tikai mēnesi vien. ZIEMA! ZIEMA! ZIEMA!
Nav skaistāka laika par dziļu, saulainu ziemas dienu, kad visi koki balti, no mutēm un skursteņiem nāk elpas garaiņi, zīlītēm jādod speķis, mašīnās jālej tosols, jāvīstās siltās cepurēs un šallēs, jāmeklē sniega lāpsta, ar ko šķūrēt sniegu un nedēļas nogalēs jāplāno, kur un ar ko braukt slēpot.
Kakao ar piešprici (kā IĀ to mēdz saukt), tēja no termosa uz trases, riekstiņi, piparkūkas, karstvīns, mandarīni nevienā citā laikā negaršos tik pareizi.
Sniega gurgstoņa zem kājām un mazie kristāliņi, vienalga no lampām vai saules, krītošas pārslas - ārā uz galvas un krītošas pārslas - ārā aiz loga, leduspuķes, leduspeļķes, lāstekas, slidas un slēpes un bērnu ragaviņas, un mājas siltums ienākot no āra, un ieritināšanās zem segas. Un patīk man pat sāpīgā sajūta, kad pārsaluši pirksti atgūst siltumu, ja neesi sajēgusi pienācīgi saģērbties.
Un iespējams tādēļ, ka viss ir klāts ar sniegu, un gaismas pieklusinātas, ziemai piemīt tāds kā noslēpums, kas saista un nelaiž vaļā.
Recepte pacilātam garastāvoklim un vieglai sirdij:
ņem(i) saitē pustonnīgu mīļumu un ej brist pa kupenām, viņam(ai) gan tas sanāks nesalīdzināmi labāk un pēc pāris minūšu rikša un cenšanās tikt līdzi, jutīsi, ka spēki galā, mugura slapja un elpas nav, toties paveras cita pasaule. Var arī vienkārši, ja vien vieta ļauj, palaist draugu vaļā un dauzīties pa sniegu.
Un pēc tam vakarā gulta,sega, minētais kakao un Džeks Londons.
Tā visa dēļ turēšu īkšķi par Sniega māti un Sala tēvu, lai viņiem pietiktu spēka un spīta turēties pretī globālajai silšanai, un lai man pēc gadiem diviem un tiem, kas pēc manis vēl daudz skaistu ziemas rītu, dienu un vakaru, un omulīgu nakšu :D
/In snow we trust/ kā sak'
Ilz`, Ilz` mees te nenormaali priecaajamies par sauso asfaltu un ik dienas saruukoshajaam sniega chupaam celjmalaas un graavjos, nebiedee ar shitaadaam sniega bildeem :D
AtbildētDzēstbaigi žēl, ka aiziet smukais sniegs... :P
AtbildētDzēstNEMAZ NETICAAS, KA TE REIZ KAS TADS BIJIS!
AtbildētDzēst