Pieņemu, ka 25.ā februāra rīts aptuveni 7000 Aberystwyth studentiem (un varbūt arī pārējiem Apvienotās Karalistes studentiem - smalkumos nezinu teikt) nozīmēja ko līdzīgu kā 25.ā decembra rīts amerikāņu bērniem. Tikai dāvanu zem eglītes vietā tika vērti vaļā vai slēgti iekšā datori, jo 25. februāris ir diena, kad pirmā semestra eksāmenu rezultāti parādās "onlainā".
Tas nu ir oficiāli, kā mēdz teikt. Matemātiski runājot, šobrīd esmu nolauzusi kādu labu piektdaļu no savas šejienes misijas. Rezultāti (ja nu kādam ir ziņkāre):
Tas nu ir oficiāli, kā mēdz teikt. Matemātiski runājot, šobrīd esmu nolauzusi kādu labu piektdaļu no savas šejienes misijas. Rezultāti (ja nu kādam ir ziņkāre):
| EQUINE ANAT+ PHYS | 71% | |
| THE EQUINE INDUSTRY | 59% | |
| ANIMAL SCIENCE | N/A | |
| RURAL SCI TUTORIAL | N/A | |
| FOUND. CARDIO PHYS. | 66% | |
| FOUND OF SPORT PSYCH | 70% |
N/A - nozīmē gala eksāmenu šajā semestrī divdaļīgam modulim.
Šodienas pārrunās ar Toniju (manu "universitātes aizbildni") dabūju "pat on back" un uzzināju arī to, ka pirmā gada atzīmes netiek nekur ņemtas vērā tā vai tā, svarīgi ir tikai nolikt , pārkāpt 40% robežu un nedabūt zemāk par 30%, lai tiktu nākamajā "levelī". Un tad jau gan nākam- un aiznākamgad' jācīnās par izcilo diplomu.
Pusjaunums.
Dzīvojot miestiņā, kur ir vairāk studentu kā zivis jūrā dzīvesvietu nākamajamgadam likās, ka ir neiespējami atrast un jāsāk mest aci uz mazo smuko veco VW busiņu-hipijtreilerīti, kuru tad novietot pie jūras un vadīt dienas un naktis (te viens tāds ir, kam es ik reizi ar skaudību skrienu garām). Nevelkot garumā: savā bezcerībā piezvanījām uz tik vai tā šķietami bezcerīgu variantu (jo saimnieks gribēja maģistrus), un te nu bildē augšā tā ir: iespējamā nākamā gada māja, t.i., vēl vienu reizi jāsatiek Padijs (rādās, ka nākamais "landlords") un viņa sieva, un ja sievai nekas nebūs pretim 5 vietas (man, Tomam, Ofēlijai, Deilai un Lūsijai - rādās, ka nākamajiem dzīvesbiedriem un pašreizējiem kursa biedriem) 9 vietīgā mājā būs mūsu.
Balto sapņu mākonīti par suni gan fiksi vien aizpūta, jo "dzīvnieki ir aizliegti ar likumu" vai kas tml. mājās, kas tiek izīrētas studentiem.
Vecumi.
Semestris nu jau rit pilnā sparā. Un mans pirmdienas rīts sākas ar bioķīmiju un pāris stundām bioķīmijas laboratorijas darbu un piektdienas rīts savukārt ar bioķīmijas "kvizu", kur spēlējam "Gribi būt miljonārs?". Diemžēl bez naudas balvām.
Pa vidam pa kādai sekcijai - šad tad uzšķēržu pa aitai, šad tad pa cūkai Animal Science ietvaros. Fizioliģijas sakarā ekspermentēsim ar vabolēm (veeeeeeee, mii not luking forvard tu zis) un otrs "praktikālis" būs siltumnīcā ar augiem. Sports Psychology nu ir aizstāta ar Exercise Psychology... hmm, jokainas attiecības ar šo moduli, bet tā atkal ir viela atsevišķam stāstam.
Priekšmets, par kuru nebeidzu līksmot un dzeru katru lektores Debijas vārdu ir Equine Exercise Performance Physiology. Tas, ko pagājušo gadu mācījāmies par cilvēkiem nu tiek mācīts attiecībā uz zirgiem. Tā kā pamati, pateicoties pirmajam semestrim, ir, un termini vairs nav neko neizsakoši monstri, kuriem nevar izsekot līdzi, tad klausīties un salīdzināt "dabisko atlētu" fizioloģiskās spējas un prasības ar mūsējām ir gluži vienkārši aizraujoši. Starp citu - fakts: Debijas lekcijās neviens neguļ un nemurmina.
Ilze un aitiņas tievā zarna.
Dažas lekcijas izglābj Maikls Skots.
Fizioloģijas pasniedzēja: neko nespēju līdzēt - man ļoti atgādina vienu no raganām "Harijā Poterā".
Un tomēr neko neslēpjot, sajūta ir un ir tāda, ka dzīve ir nedaudz uzsēdusies uz sēkļa (kaut arī jauka un saulaina) un nekust uz priekšu. Iespējams tas tāpēc, ka pārāk daudz svarīgu un nākotni ietekmējošu lietu nav šobrīd atkarīgas no manis un jāgaida citu lēmumi.
Cilvēki maina vietas. Šī gada Abere ir mazuliet citāda bez tējas vakariem ar Riikku.
Turpinās ļoti lēna savu kursabiedreņu iepazīšana (esam tikai ap 20, bet es vēljoprojām dažām nezinu vārdus). Bildē uz Horse & Hound vāka (lielākais un ietekmīgākais UK z-žurnāls) mana Rural Tutorial darba grupiņas biedrene Lilija ar savu Kristālu. Atkal sanāk "sēdēt blakus" lietām, kuras līdz šim domāju, ka eksistē tikai filmās.
Dienišķā skrējiena skati. Sapratu, ja gribu tikt uz priekšu, telefons ir jāatstāj mājā. Tie saulrieti būs arī rīt, parīt un aizparīt, bet katru reizi jau liekas, ka šitais ir kas neatkārtojams, un gribas sagrābt un iekonservēt, kaut arī tas tā vai tā nu nemaz nav tas, kas tur ārā darās.
Un nu konkursa jautājums! Kas ir attēlā redzemās skaistās mežģīnes? (Uzvarētājam vērtīgas balvas :D)
Šodienas pārrunās ar Toniju (manu "universitātes aizbildni") dabūju "pat on back" un uzzināju arī to, ka pirmā gada atzīmes netiek nekur ņemtas vērā tā vai tā, svarīgi ir tikai nolikt , pārkāpt 40% robežu un nedabūt zemāk par 30%, lai tiktu nākamajā "levelī". Un tad jau gan nākam- un aiznākamgad' jācīnās par izcilo diplomu.
Pusjaunums.
Dzīvojot miestiņā, kur ir vairāk studentu kā zivis jūrā dzīvesvietu nākamajamgadam likās, ka ir neiespējami atrast un jāsāk mest aci uz mazo smuko veco VW busiņu-hipijtreilerīti, kuru tad novietot pie jūras un vadīt dienas un naktis (te viens tāds ir, kam es ik reizi ar skaudību skrienu garām). Nevelkot garumā: savā bezcerībā piezvanījām uz tik vai tā šķietami bezcerīgu variantu (jo saimnieks gribēja maģistrus), un te nu bildē augšā tā ir: iespējamā nākamā gada māja, t.i., vēl vienu reizi jāsatiek Padijs (rādās, ka nākamais "landlords") un viņa sieva, un ja sievai nekas nebūs pretim 5 vietas (man, Tomam, Ofēlijai, Deilai un Lūsijai - rādās, ka nākamajiem dzīvesbiedriem un pašreizējiem kursa biedriem) 9 vietīgā mājā būs mūsu.
Balto sapņu mākonīti par suni gan fiksi vien aizpūta, jo "dzīvnieki ir aizliegti ar likumu" vai kas tml. mājās, kas tiek izīrētas studentiem.
Vecumi.
Semestris nu jau rit pilnā sparā. Un mans pirmdienas rīts sākas ar bioķīmiju un pāris stundām bioķīmijas laboratorijas darbu un piektdienas rīts savukārt ar bioķīmijas "kvizu", kur spēlējam "Gribi būt miljonārs?". Diemžēl bez naudas balvām.
Pa vidam pa kādai sekcijai - šad tad uzšķēržu pa aitai, šad tad pa cūkai Animal Science ietvaros. Fizioliģijas sakarā ekspermentēsim ar vabolēm (veeeeeeee, mii not luking forvard tu zis) un otrs "praktikālis" būs siltumnīcā ar augiem. Sports Psychology nu ir aizstāta ar Exercise Psychology... hmm, jokainas attiecības ar šo moduli, bet tā atkal ir viela atsevišķam stāstam.
Priekšmets, par kuru nebeidzu līksmot un dzeru katru lektores Debijas vārdu ir Equine Exercise Performance Physiology. Tas, ko pagājušo gadu mācījāmies par cilvēkiem nu tiek mācīts attiecībā uz zirgiem. Tā kā pamati, pateicoties pirmajam semestrim, ir, un termini vairs nav neko neizsakoši monstri, kuriem nevar izsekot līdzi, tad klausīties un salīdzināt "dabisko atlētu" fizioloģiskās spējas un prasības ar mūsējām ir gluži vienkārši aizraujoši. Starp citu - fakts: Debijas lekcijās neviens neguļ un nemurmina.
Ilze un aitiņas tievā zarna.
Dažas lekcijas izglābj Maikls Skots.
Fizioloģijas pasniedzēja: neko nespēju līdzēt - man ļoti atgādina vienu no raganām "Harijā Poterā".
Un tomēr neko neslēpjot, sajūta ir un ir tāda, ka dzīve ir nedaudz uzsēdusies uz sēkļa (kaut arī jauka un saulaina) un nekust uz priekšu. Iespējams tas tāpēc, ka pārāk daudz svarīgu un nākotni ietekmējošu lietu nav šobrīd atkarīgas no manis un jāgaida citu lēmumi.
Cilvēki maina vietas. Šī gada Abere ir mazuliet citāda bez tējas vakariem ar Riikku.
Turpinās ļoti lēna savu kursabiedreņu iepazīšana (esam tikai ap 20, bet es vēljoprojām dažām nezinu vārdus). Bildē uz Horse & Hound vāka (lielākais un ietekmīgākais UK z-žurnāls) mana Rural Tutorial darba grupiņas biedrene Lilija ar savu Kristālu. Atkal sanāk "sēdēt blakus" lietām, kuras līdz šim domāju, ka eksistē tikai filmās.
Dienišķā skrējiena skati. Sapratu, ja gribu tikt uz priekšu, telefons ir jāatstāj mājā. Tie saulrieti būs arī rīt, parīt un aizparīt, bet katru reizi jau liekas, ka šitais ir kas neatkārtojams, un gribas sagrābt un iekonservēt, kaut arī tas tā vai tā nu nemaz nav tas, kas tur ārā darās.
Un nu konkursa jautājums! Kas ir attēlā redzemās skaistās mežģīnes? (Uzvarētājam vērtīgas balvas :D)
kaut kas izvilkts no zirga
AtbildētDzēstdrīzāk no aitas vai cūkas. Plēve ar taukiem. Nezinu, kā saucās - varbūt tauku plēve :)
AtbildētDzēsttoč izskatās pēc atritinātas dzīvnieka zarnas :)
AtbildētDzēstMaikls ir glābis arī manas lekcijas.
AtbildētDzēstHi, hi - Kriksers traapa desmitniekaa :)
AtbildētDzēstAitas apzarnis.
Ilz, Ilz, ja nekļūsu par profesionālu jātnieci, varēsi strādāt par gaļas izcirtēju tirgū :D
AtbildētDzēstoh yeah :D
AtbildētDzēst