viena no

kaut kur kaut kad aizņemts foto

Vakardien pārdzīvoju pirmo šejienes vētru, viļņi tiešām triecās pāri ielas reliņiem, un sajūta bija tāda, kā uz kuģa. Kaut gan kas nu tur ko pārdzīvot, izņemot tās dažas minūtes, ko biju ārā vējā un lietū paskatīties uz lielajiem viļņiem, visu vētras laiku taču pavadīju omulīgi ieritinājusies gultā ar dzīvnieku anatomijas grāmatu un "Basketball diaries" laptopā, klausoties kā āra gāžas lietus un plosās vējš.
Šodienas lekcija savukārt pārsteidza ar video par polo (un ne jau ūdens :) )- spēli, kas mani vienmēr ir fascinējusi un valdzinājusi, un, ņemot vērā tirpas, kādas uzdzenās, jau tad vien, kad jāpaņem pavada vienā rokā, lai ar otru uzdotu pa pakaļu Dimantam - ja kādreiz nonākšu uz polo laukuma un izspēlēšu pilnu spēli, man šķiet, ka jutīšos tā, ka pēc tam var arī mierīgi mirt, jo augstākais moments dzīvē būs garām.
Tā tad arī ir tā viena-no-lietām.
Un cilvēkiem patīk iet vētrā.