iskujina

Tālāk par beş nedrīkst

2011-08-20T01:02:00.001+01:00

Esmu tur bijusi divas pamatīgas reizes. Un tā arī neko neesmu iemācijusies? Apbrīnojami.

Mī and Fī kuking aple kramble

2011-08-15T22:40:00.001+01:00

Jūtas dalītas

2011-08-11T00:24:00.004+01:00

http://www.horsemart.co.uk/cobs_horse_3_yrs_2_mths_15_2_hh_chestnut_dyfed/advert/183559

viena daļa no viņām nostājas lepnuma par to, kas no viņa izveidots, par to, ka viņš ir būtībā mans roku darbs; otra - baiļu par kārtējās mīļās būtnes iespējamo drīzo zaudējuma pusē, un tad karo viena pret otru.
varbūt dažam labam ir tiešām ir taisnība, cilvēku vērtība mērāma naudas daudzumā un skaistums kilogramos. Un, dieva dēļ, tikai nekam nepieķerties, neizrādīt to, ko patiesībā jūti, lai puikas nāk un iet, jo mums galu galā neviens tapātās nav vajadzīgs, un pāris nākamie jau ap stūri gaida.
Fakts - Vienradžu pasaule protestē. Tur gaisā virmo "kaut kas, kam tur jābūt" un tas, ka to nevar nodefinēt tieši apliecina tā īstumu.

Spaikīt - man trakoti tevis pietrūks, kad būsi pie citiem saimniekiem, bet līdz tam katrs mirklis ar tevi būs bezgala īpašs!!

Īstvisas Vetklīnikas pieredze

2011-08-03T23:03:00.012+01:00

two roads diverged in a wood, and I --
I took the one less traveled by,
And that has made all the difference.

R. Frost

Tik daudz milzumlielu iespaidu, ka, ja kaut kur viņus neizlikšu, tad, šķiet, galva uzprāgs. Diena sākās ap 8.00 un ievilkās līdz astoņiem vakarā, bet tieši otrais cēliens bija tas, kas piedeva to smaidu uz lūpām ap desmitiem vakarā jau pa tumsu dodoties mājā no staļļa,taču šoreizi ne nogurusi, bet drīzāk motivēta strādāt vēl vairāk un labāk, lai nokļūtu uz tās takas, kuru neizvēlējos, jo likās mazāk staigāta.
Tātad šodien bija mana otrā diena Yswyth Veteranary Surgery ietvaros, un tāpēc varbūt viss gāja raitāk, kā parasti ir, kad lietu kārtība zināma. Līdz "lančbreikam"bija viss tieši kā iepriekšējo reizi, noskatījos, kā kastrē suni, kā sterilizē kaķeni, dakterē kaiju, kā viena dakterīte, turot starp kājām aunu, kamēr otra ņemās ap viņa sēkliniekiem pārspriež to, kā viņa varētu ēst sieru un tostermaizi katru ēdienreizi, un nekad neapniktu, un pārējās meitenes tad pievienojās līdzīgi par saldo čilli mērci, karamelizētiem sīpolu gredzeniem, ne-jēra gaļu jēru dzimšanas laikā. Cītigi mazgāju ķirurģiskos instrumentus un piedalījos saimnieku un viņu mīluļu vet-problēmu izklāstā, apskatē un ārstniecībā. Tad 14.00 ieveda kumeliņu ķevīti, kurai zem vispārējāsās anestāzijas veica vēderdobuma operāciju. Es tiku pie labākā kumosa :D Varēju visu operāciju viņu no viena sāna balstīt, kas nozīmēja, neko nearīt, bet dabūt visu redzēt. Un bija, bija kā tajā Grejas Anatomijā, kad visiem ir jākustās skriešus, jāpadod vajadzīgie rīki, un no pārgrieztiem asinsvadiem izprāgst asiņu strūkliņas. Pēc tam lielu piesardzību un precizitāti prasīja zirgu meitenītes atgūšanās no anestāzijas. Tūliņ pēc tam izrādījas, ka viens no ārstiem brauc izsaukumos pa apkaimes zirgu staļļiem. Tā nu ne tikai dabūju redzēt vakcinācijas, nagu karsoņa diagnosticēšanu, tesmeņa iekaisumu, kādēļ ķēvītei visa kāja bija piepampusi, bet arī neliela tūre pa piemājas šaursliežu ceļiem: īru vetārsta sāsti par vietējo apkaimi un tās iedzīvotājiem. Par to, kā Reičela, glābdama savu pienu no saskābšanas vienu ziemu, kad neviena mašīna nevarēja piekļūt lai to aiztransportētu, izdomāja saraudzēt jogurtā un krējumā un iedot draugiem, līdz vairāk un vairāk apkaimes iedzīvotāju sāka nākt pēc tā un prasīt, un nupatās viņa pārdeva savu Rachel's Dairy zīmolu par 8iem milijoniemm mārciņu. Par to, kā no vietējiem kalniem cilvēki ieguva svinu, un kā tikko kā bijis gaadījums ar smagu govju svina saindēšanos, tas pa vidu slimību pataloģiju, bioķīmijas un imunoloģijas diskusijām.
Pantifinnonā ierados tikai ap 20.30, kur Spaika un Mērfija skološana patīkami izvēdināja galvu. Džekam vairs neatlika laika, jo bija jau tumšs.

Aberystwyth University backs £9,000 tuition fees

2011-05-10T19:11:00.002+01:00

Aberystwyth University has voted in favour of becoming the first in Wales to charge tuition fees of £9,000 per year.

The plans were discussed at a meeting on Monday and are subject to approval by the Higher Education Funding Council for Wales.

Students from Wales will not be affected, but those in the rest of the UK would pay more from September 2012.

Welsh universities have been asked for fee plans by the end of the month.

Aberystwyth University has a high proportion of students from England, Scotland and Northern Ireland who could be affected by the hike in fees, which currently stand at £3,290.

According to the Higher Education Statistics Agency (HESA), there were 3,505 undergraduates from other parts of the UK living in Aberystwyth in 2009/10.

http://www.bbc.co.uk/news/uk-wales-13336291

Viena no lietām, kas liek aizdomāties par to, kā un cik viss ir relatīvs. Iespējams man būs diploms, kas ir teju GBP 30 000 vērts?

Varavīksnes medības

2011-05-08T22:33:00.003+01:00

Fizika nevienmēr strādā: saules un lietus kombinācija ne vienmēr nozīmē varavīksnes klātbūtni, bet gan tropiskas atmosfēras gaisu un pamatīgu lietus dušu tieši Mērfija skološanas vidū, kā rezultātā viņš visai skaidri lika saprast, ka grib mājās, kur viņu gaidīja spainis musļa un mani Fī taisītais tiramisū un Sjū tējas tase.

Džesija - meitene ar attieksmi.

Spaikiņš pie daktera

2011-05-05T15:39:00.003+01:00

Šodien pirmoreizi biju zirgam līdzi pie vetārsta (kura arī ir mūsu pasniedzēja, tāpēc zināju viņu jau priekšlaikus). Spaika ("mans" 2gadīgais projektzirdziņš, kas nupatās kā veiksmīgi iejāts) žoklī ir caurums, pa kuru ik pa laikam nāk ārā strutas, tāpēc šodien braucām taisīt rentgenu. Sirdi sildīja lepnums par viņa manāmi uzlabojušām manierēm, kad bija jākāpj treilerī,un arī pašā klīnikā viņš necelās divkājītī, kā gaidijām, jo tā ir viņa parastā reakcija uz visu jauno. Mirklis, kad maza mazītiņa špricīte padara milzīgo dzīvnieku snaudošu un pakļāvīgu, likās kaut kā maģiski, un pēc tam vērot, kā viņš atgriežas atpakaļ un paliek ar vien aktīvāks un aktīvāks, un atkal sāk dīdīties un saukt pēc saviem draugiem...Enīvei, šodien arī pieteicos un pastāv iespēja, ka būšu tur brīvpratīgajos pāris reižu pa vasaru.

Bai bai Klēr

2011-05-05T01:13:00.002+01:00

šādu momentuzņēmumu mums patiesībā ir tikai 2vi, jo esam viena otras līdzvērtīgās aizvietotājas mūsu maizes darba vietā.

Kad Klēra strādā Ilze brīva un otrādi, un kopīgās maiņas vienmēr paskrien nemanot, tāpēc zinot, ka būs "šifts" ar Klēru, pat gribas iet uz darbu. Un tāpēc ārpus darba kopā pavadītais laiks vienmēr bija (vēljoprojām - pāris mēnešu) kaut kas maķenīt eksluzīvs. Un tāpēc vietā, kur pa apmēram 20 apzinātiem gadiem, kas iemāca, ka cilvēki nāk un iet, nav uzaudzēta biezāka āda.

Tāpēc jau tagad pietrūkst drauga, kas ieskaitīts pie "īstajiem", tiem, kuri zina tavus noslēpumus un tu viņējos, kuros trūkumi un dīvainības ir, bet patiesībā nav, jo pieder pie lietas un kaut kas lielāks stāv tam visam pāri, kuru prombūtne nebūs kā novīlet nagu, bet izraut zobu.

Badmintonas apmeklējums

2011-04-29T21:17:00.007+01:00

Lieldienas aizvadīju nevis krāsojot olas, bet izbaudot klātienē vienu no lielākajiem notikumiem jātnieku pasaulē. Četru zvaigzņu trīscīņas (iejāde+apvidus+konkūrs) sacensības, pasenu tradīciju apvītas ir Svētais Grālis nopietnajiem trīscīņniekiem, un uzvarēt Badmintonu, ir kā uzvarēt Tour de France vai Vimbldonu.

Mēs devāmies uz 2.o iejādes dienu, un man sanāca kadrā noķert uzvarētāju pāri - 55 gadīgo jaunzēlandieti, kurš vienreiz aizgajis pensijā no sportista karjeras tomēr nevarēja tur palikt, kas izradījas labs lēmums, jo uzvara Badmintona padara par 60 000 paundu bagātāku.
Nākamās dienas X country posmu skatijāmies pie Pantyffynon kaimiņienes Melisas, ar kuru (un Katerinu) arī kopīgi devāmies uz Badmintonu. Melisa dabūja izskaidrot manus nebeidzamos jautājumus :)

Izstaigājām visu cross country distancti. 6.4km ar apmēram 30 manās acīs monstrāliem šķēršļiem ir jāpievar apmēram 11min, lai nesāktu pelnīt soda punktus par katru pārtērēto sekundi.

Par atsevisķu samaksu var arī pasūtit tūri, kas ar "gidu" - parasti kādu no jātniekiem, bijušiem vai esošiem dalībniekiem, kas izskaidro, kā katrs šķērslis pārvarams.

Slavenais Badmintonas ezers, kur sapulcejas ļaunākie no skatītajiem (Katerīna),kas gaida, kad kāds izpeldēsies

Nebeidzamas šopinga ailes, sākot no viss, kas zirgam un jātniekam vajadzīgs, beidzot ar kosmētiku, garšvielām un mēbelēm. Mani meitenīgie prieki: tiku pie 2 jauniem biksīšu pāriem par varen labu cenu.

Melisa un Katerina, vērojot iejādi, ausī mums rādžiņš, kur viss tiek komentēts, lai kur arī atrastos.

Mans "zvaigņu moments", ar Pippu Funnell. Kopš izlasīju viņas autobigrāfiju, nokļuvusi man elka kārtā.

Pippa un Primmore's Pride

“The really great make you feel like you too can become great” ~ Mark Twain

Ja nu ir kādam vēl interese, šeit Pippa komentē maršrutu:
http://www.youtube.com/watch?v=okWYGhziC0g

Cader Idris

2011-04-20T23:43:00.008+01:00

3x atliktais kāpiens tuvējā augstākā kalnā beidzot izdevās pagājušo svētdienu. Man, Katerinai, Vudijam, Jazz pievienojās viens no Katerinas draugiem - Hjū. Kāpjot Cader Idrisā vienmēr līstot, tāpēc dikti pārsteidzošā kārtā manā gadījumā ideālāku laiku nevarētu vēlēties.

Starts

Vudijs kā vienmēr pilns mīlestības un blēņu.

Korīte, pa kuru uzlīdām.

Ilze atpūšas.

Taciņa

Dažbrīd jāliek lietā visi locekļi.

Vudijs uzticīgi vienmēr sagaidīs Katerinu.

Jazzie - vismazāk nogurusī būtne no mums visiem.

Kā teica Fī, kura uzkāpa janvārī, kad gāza kā no spaiņiem visu cauru dienu: "Tur nav nozīmes, vai līst vai spīd saule, ir tikai lepnums par padarīto. " Arī šajā ziņā varu viņai tikai piekrist.

Uzstiprināšanās.

Visas bildes kā parasti https://picasaweb.google.com/ilze.skujina/CaderIdris#

No dubļiem līdz žaketēm

2011-04-13T16:14:00.014+01:00

Vēl viens etaps noskriets (kā varbūt teiktu orientieristi), pāris jaunu kontrolpunktu paņemti par spīti brikšņiem, purviem un kalniem. Tad nu še kur rekur katlā sasviesti ieskati no aizvadītā semestra, kurā tiešām sadzīvots daudz un raibi.

Pārvākšanās uz Borthu, ikdiena nu aizrit trijstūrī:mājas=> darbs+universitāte =>zirgi.

Bez uzticamā Red Devil kā bez rokām tādēļ.

Mūsu apartamentu aizmugure.

Piemājas apkārtne.

Nekur no rozā tālu neaizbēgšu.

Fī un Red Devil pie mājām.

Mīļākais dienas brīdis ir vērt vaļā šos vārtus, vai pat vēl labāk, ja tie jau ir atvērti un nav jatraušas ārā no ērtā Velna.

hmmm...varbūt tomēr mīļāks ir brīdis ar angļu tēju un nebeidzamajiem Rodžera un Katerinas jokiem.

Dienišķais skats.

Ziemas projekts Spaiks noslēdzies bezgala veiksmīgi. Rudenī nevarējam ar Fī viņu noķert, pirms pāris nedēļām lēkšojām pa laukiem. Šobrīd Spaikam slimības lapa.

Iespēja paspēlēties ar zirgu polariem.

Paštreniņi ar Mērfiju un Džeku, no kuriem viens dod pārliecību, otrais ņem nost, tā ka viss ir līdzsvarā.

Ilze un Mērfs atelšās.

Ilze un Spaiks - dubļinieki.

Ilze un Storm, daudz ko apgūt no šīs lielās dāmas.

Ilze un mazulītis Rī Velsas pakalnos.

Ilze, Rio, Katerina un Storm.

Ilze un Spaiks un jaunā matukrāsa (janvāris!!!)

Katerina, Storma, Fī un Kasija, kura tiek pārdota.

Bella, nolidināja Fī ne reizi vien.

Pirms došanās ārā.

Fī vienreizīgās majonēzesmaizītes un mūsu glaunās pusdienas, kursadarbu laikā.

Mājiņas iesētības sakrita ar Pankūku dienu.

Manas nopietnās kolēģes. Anna un Klēra.

Katija un viņas suņi.

Fī centās pagatavot vakariņas.

Kad nav ko ēst, jo beigusies Nutella.

Rio nosnaužas.

Iejutos arī skolotājas ādā.

Ilze un Rio pirmajos iejādes mačos.

Imunoloģijas praktikāļi.

Jazz tiek mums šad tad uzticēta un pilnīgi izlutināta.

Ilzes dupsis.

Ilze un Rio.

Fī un Monarks.

Bāze.

Tiku arī pie pirmās rozetes ;)

2010-12-02T09:37:00.003Z

Sniegs un saliņš, kas laikam ir šejienes 20 gadu rekords, jo šāds laiks te esot tikai varbūt nedēļu vai divas februārī, izraisījis diezgan drastiskas izmaiņas ikdienas dzīvē. Pēc tam kad pagājušo nedēļu gandrīz pazaudēju vēl vienu mašīnu uz nomaļā kalnu ceļa (apstāties izdevās tikai dzīvžogā un kādu laiciņu nācās pacīnīties, lai tiktu atpakaļ uz ceļa), pie zirgiem dodamies lietojot pašas savus zirgspēkus (apmēram 4 jūdžu gājiens augšup kalnos).
Katrīna ar suņiem dodas pārgājienos diezgan regulāri, es pievienojos aizvakar. Āķis nu ir lūpa, un plāni kaļās.

Neviens ceļš nav garš labā kompānijā.
Cathy, Woody & Jazz

Zoss, kas domā, ka ir aita.

Gala mērķis: draiskuļi satuntuļoti

Attā Melnā Bulta

2010-11-19T01:01:00.003Z

Ok, nu tas ir ofišal - been there crashed that, have bruises to prove it :)
Laikam spilgtākais izbaudījums pašai uz savas ādas (tiešā nozīmē), ka veiksme ir nosacīts jēdziens. Viss ir tieši tā, kā uz to skatās.
Cathy to pateica visprecīzāk, tāpēc citēšu viņu: "I can't decide if you are very lucky to survive a head on with a bus or very unlucky to have hit it at all!"

Kas nekad nepiedzima

2010-11-12T17:36:00.003Z

Keine Sonne die mir scheint
Keine Brust hat Milch geweint
In meiner Kehle steckt ein Schlauch
Hab keinen Nabel auf dem Bauch
Ich durfte keine Nippel lecken
Und keine Falte zum Verstecken
Niemand gab mir einen Namen
Gezeugt in Hast und ohne Samen

/Rammstein "Mutter"/

Up at Sue's. Pazušana kalnos.

2010-10-20T23:45:00.028+01:00

Tātad par jauno, mazo pasauli, kas nu pieder man un Ofēlijai ar tiem skaistajiem rītiem, pievakarēm, vakariem, dienām, un ik stundu, kas pavadīta Sjū staļļos. Patiesībā tie pat nav īsti staļļi, jo zirgi dzīvo ārā visu gadu, un ir tikai viens liels šķūnis ar telpu, kur viņus pabarot un sapucēt, kur glabājas siens un sedlu telpa, kā arī milzonīgu vietu aizņem visādi traktori, kombaini un cita lauktehnika, un vecas mašīnas.
Braukšanu uz Sjū staļļiem mēs visi saucam par aizbēgšanu un nozūmēšanos kalnos, jo tas ir, kur tie atrodas - nedaudz augstienē starp pakalniem un vēja ģenerātoriem. Nezinu vai apkātnes dēļ vai zirgu, vai abiem kopā, laika izjūta tur ir cita, un vispār arī realitāte nav gluži tā pati, kas lejā.

Pagalma vidū ir dīķītis, kur dzīvo zosis un pīles un blakām vistu karavāna, un kas, kā Rodžers apgalvo, vidū ir 5m dziļš. (Bet Rodžers arī regulāri redz vienradžus :) )
Sue & Roger & Murphy

Little Suty - citas fascinējošas radības. (200g dārgāki kā Stormas 600 -700kg).

Sjū savā slavenajā rītasvārkā (kurā līdzšim nevienam nebija izdevies viņu nofotgrāfēt) pie savām ķēvēm.

Braucam mājā Fī jaunajā Herbijā Haizivī.

Pretējā pusē Sjū un Rodžera (kā saprotams īpašnieki) māja. Abi divi ir vienkārši superīgi! Rodžers savos 60ajos pārsvarā braukā riņķī ar kvadrociklu ar balto sunīti terjeru Bazliju aiz muguras (noteikti nobildēšu!), ir izprasījis mums visu par puišiem un piedāvā sevi kā nikno onkuli, ja vajag kādu piekaut, katru reizi, kad ar Fī ieradāmies prasīja "bring some chips, so that we can have chicken & chips ( norādīdams uz Sjū smukajām pērļu vistiņām)", un kad ar Fī vienu dienu patiešām atvedām "chips" nākamajā dienā dabūjām vistu no Morrisnons' siltā ēdiena nodaļas (aiztaupīja vienu pusdienu gatavošanu).

Sjū pērļu vistiņas, no kurām vienai bija jātiek apēstai ar kartupeļiem frī.

Un Sjū...ir visa dvēsele. Zirgi viņai klausa no domām, un viņas Džesiju, kas ir arī barvede ķēve bieži vien viņa ir vienīgā, kas var noķert. Starp citu Sjū, (arī pie gadiem 60) tikko nokrāsoja rozā matus, jo gribējās pārmaiņas.

Dienišķās gaitas, savācot/ mēģinot savākt kādu no lauka.

Jaunie draugi

Pirmāmkārtām mans mazulītis Rio.
Iepriecina mani katru dienu, tik tikko "nonāca no kordas (striķa)", un nu jau jāju ar viņu patstāvīgi. Pagājušo nedēļu izgājām ārpus laukuma. Rītā būs pirmais īstais pārbaudījums - pienācīgs aplis pa apvidu. Patiesības labad sakot, ja iet tik gludi kā ar Rio, tad nekad nebiju domājusi, ka "iejāt zirgu" ir tik viegli! Puika ir īsts puika - pirmajā vietā ēdiens un tad meitenes un viss pārējais. Atrast ēst ir viņa šīs dzīves misija.

Gaida mani (ēdienu) pie vārtiem.

Trenkā skuķus.

Fī noskatās, kā viņš dauzās.

No dzīvošanas laukā viņš ir kļuvis par pūkainu lācīti, ko tā vien gribas kā ņemt līdzi uz mājām gultiņā!

Spaiks. (Spyke)
Vai kā Fī viņu saukā - Skaips.
Hmm...mūsu galvenais audzēknis, 2 gadīgs un jau paliels, maķenīt bezkaunīgs, un tomēr labdabīgs puika. Pirmajā tikšanās reizē, kad mēs abas mēģīnājām viņu noķert, pēc 1h Katijai nācās nākt pašai...otrajā reizē tas prasīja 40min, tagad viņš mūs gaida pie vārtiem, līdzko piebraucam un nu ir otra galējība, ka viņš pamanījas paņemt Fī uz masu, un iziet pirmais, kad vedām viņu iekšā. Tāpat arī nemaz ne tik pa gludo ar viņu neiet kordojot, un arī augšā sedlos (pārgulties pāri kā kartupeļu maisam0 viņš nelaiž (Fī uzlidoja gaisā 2x), kad mēģinājām.

Mērfijs. (Murphy)
Katijas mīļākais zirgs, ar humora izjūtu.No malas liekas nekaitīgs flegmatiķis, bet tas līdz brīdim, kad jāsāk lēkšot, tad Mr Murph parāda, ka viņam ir arī humora izjūta un kļūst par ko līdzīgu rodeo bullim, bet kopumā mums ir daudz kā līdzīga - abi esam lieli, neglīti un lempīgi. Tāpēc parsvarā Mērfijs ir manā ziņā. Pa šo laiku esam paspējuši iecirsties vārtos un uzplēst brūci, sadriskāt apaušus, un viņš ir pirmais zirgs, no kura piezemējos uz britu zemes pēc tam, kad Mērfijs nenobalansējās līkumā, sagazās kā mocītis, un likās, ka liksimies abi divi, tāpēc starp variantu a) sevi uz zemes un variantu b) sevi uz zemes un zirgu uz manis, izvēlējos pirmo. Siera kūka Katijai, Sjū, Rodžeram un Fī.

Es, Mērfs un Melnā Bulta.

Skramš Skramš Skramššss

Mierpilnie vakari

Katija skolo savu mīļāko zirgu.

Džeks. (Jack)
Džekiņš ir ar pieredzi, 19 gadi un izbijis iesācēju zirgs. Dažreiz ir sajūta, ka viņam nemaz nav nervum jo var dauzīt un klapēt ar kājām vai pātagu, bet Džeks nekustēsies, ja nu vienīgi, lai pagrieztu galvu un paskatītos, vai tas bija domāts viņam. Tāpat ja Džeks nebūs omā, tad no lauka ar parasto apausi viņu savākt nevarēs (sliesies pakaļkājās vai spārdīsies). Ja vien, tajā pašā reizē netiiks ņemta arī Džesija (viņa draudzene, kura par viņu neliekas ne zinis), bet viņš viņu pacietīgi gaidīs pie vārtiņiem, ja viņa paturēta iekšā ilgāk (rets gadījums attiecībās). Slīņķis, tāpēc ar viņu pārsvarā jāju es.

Džesija. (Jessie)
Bara galvenā ķēve. Ikreiz, kad ejam viņu dabūt ir jāveic rituāls, kur viņa sākumā tipinās riņķī un tad joņos apkārt kā traka, un sakūdīs visu baru, un tikai tad, kad izdomās, ka dosies rokā, tad arī varēs šo dabūt. Pāris reižu (pēc kadas stundas pūlēm tā vai tā bija jāsauc Sjū). Maza un knaša (arābu asinis), tāpēc pēc mūsu neoficiāla sadalījuma viņa pieder Fī. Ar viņu tad arī Fī slavenā gandrīz ielidošana ūdenspeļķē, no kā viņa izvairījās apķērusies ap kaklu, mūsu izjādes laikā, par mata tiesu šis kritiens būtu mūsu pasniedzējas Minas (un Fī personīgās tjūtores) priekšā, kura ir labos draugos ar Katrīnu, un pēdējā brīdi izrādījas, ka netiks ar mums izjāt.

Zirgu omīte, kurai vairāk spara kā jaunzirgam.

Džesija savaņģojusi visus.

Spēles

Kasija. (Cassie)
Smalka, jūtīga ķēvīte, kura gan bieži zaudē kurpes dauzīdamās pa lauku. Pēc izdevības jājam ar viņu abas.

Vētra - Storma (Storm).
Jaunpienācēja.Ieradās kā Tigija, bet nebija Katrīnai pa prātam, tāpēc pēc Rodžera ierosinājuma tika pārdēvēta par Vētru. Katijas jaunā rotaļlieta, kura ieradās pirms nedēļas. Kad vajag iemeslu, kāpēc Katija viņu nopirka, viņa izmanto mani, un stāsta, ka man vajadzēja ko lielu. Un Miss Storm ir pāri 1.70. Savos 11 gados liekas pietiekami saprātīga lēdija ar elegantām manierēm, vienīgais sīkums, ka piecus gadus pilnībā atstāta novārtā, tāpēc tagad bez maz vai sākam viņu no nulles. Un nevaru sgaidīt tikt Stormai mugurā. Katija to zina, tāpēc mūsu līgums ir, ka tiklīdz Spaiks sāks uzvesties kā pienākas, varēšu jāt Stormu. Mana meitene, kā jau noprotams.

Cathy & her new toy - Storm.

Vēl mums ir mazā problemātiskā Lilija (2 gadīga baiļpilna zirgu meitenīte ar veselības problēmām, kura dzīvo iekšā, un iespējams vairs nemaz tik ilgi var nebūt šaisaulē), un visu uzmestais "ļaunais zirgs" Bleizs/ Blaze, kurš tiek turēts viens pats atsevišķā laukā (vienīgais zirgs, ko Katija atteicās turpināt ielauzt, pēc tam), bet Sjū, apgalvo, ka viņš nemaz nav tik slikts, tāpēc viņa nu ir palūgusī Fī ar viņu strādāt, pāris sesijas nu jau bijušas un Fī liekas diezgan apmierināta, tāpat arī Bleizam, šķiet, ka Fī tīri labi patīk.

Evil horse Blaze pašā tālumā.

VĒL FOTO tiem, kam interese ir:
http://picasaweb.google.com/ilze.skujina/Sues#

Gads riņķī

2010-10-20T00:42:00.009+01:00

Ja spriež pēc manām e-publikācijām un ierkastiem šajā vietnē, tad var likties, ka esmu nokritusi no Zemes. Savā ziņā biju arī un vēl citādā ziņā esmu arī šobrīd. Attaisnojums (ja nu tāds vajadzīgs) - dzīve no soļiem, tad rikšiem nu sākusi lēkšot un jāieķeras krēpēs, lai tiktu līdzi.
Tas tad tagad tāds ļoti pragmatisks un lakonisks atgādinājums, ka tepat vēl esmu.

Par visu pēc kārtas: vasarai pārbraukšu pāri, izlīdzoties ar spilgtāko momentu/visvairāk stundu pavadīto vietu kolāžu. (Sk. zemāk :) )

Tad nu Jaunumi.

1.Pirmais un lielākais sarkstā būtu Rio, bet tā kā ar viņa ienākšanu manā dzīvē, tā nu ir stipri (par labiem 100 grādiem) mainījusi līdzšinējo rutīnu, būs plašāk.

2.Tad nu nākamais "apdeits" būs tas, ka veljoprojām savu iztiku nodrošinu viesmīļojot iekš Olive Branch, kur pagaidām sanāk strādāt teju vai pilnu laiku. Tā tad viena no lietām, ko negribas īsti, bet vajag, jo citādi citu lietu nebūs būt. Un pa vidam jau ir tie zelta brīži, kā visur, kā vienmēr. Un pateicoties šai vietai satiku Klēru, ko nu jau varu droši saukt par labu draugu, pateicoties kurai tiku iepazīstināta ar Glenu (kurai pieder Rio un vēl pāris zirgi un 2 fantastiski bērni), pateicoties kurai tikām ar Fī iepazīstinātas ar Katiju (Cathy) un Sjū (Sue) - atseviķš stāsts.
Starp citu kādu laiciņu tikām speciāli šķirtas darbā, jo, acīmredzot, pārāk daudz pāpļājot. (Muļķības!).

3. Melnā bulta - Black Arrow.
Šoreiz tas ir viņš, tika iegādāts, lai varētu mērot mūsu 10 ikdieniķšķās jūdzes līdz Sjū (zirgiem).

Pagājušo nedēļu viņam pievienojās draugs Herbie The Shark - Fī jaunais Pegout.

4. Skola
Sajūtas ir apmēram kā Harijam Poteram, kad viņš atgriezās Cūkkārpā ne vairs kā pirmgadnieks. Pagājušā gada darbs nu dod augļus un uz priekšmetiem var skatīties pavisam citādām acīm, un uz pamatiem sākt likt baļķus būdai. Arī paši priekšmeti ir daudz ciešāk un konkrētāk ar zirgiem/ zinātni un pētījumiem saistīti un "makes sense", kā latvieši saka.
Pagājušās nedēļas "Zirgu uzvedības lekcija" tik tiešām nenotika klasē, bet gan manēžā, kur vērojām Spārkija un 4 Socks izdarības 25" intervālos.
Tāpat arī turpinu graizīt zirgus, mērīt skābekļa patēriņu treniņu laikā (pagaidām vēl tikai uz cilvēkiem) un tiek apgūta grāmatvedība un bizness Z-industrijā. Brīvklausos "Zāles vadību".

5. Sue's Yard, Rio un Katijas zirgi - Nākamais lielais virsraksts :)

Dzejnieka vārdiem runājot.

2010-08-13T01:21:00.004+01:00

Maurits Cornelis Escher "Diena un nakts"

Ja nav savu vārdu, ja nav sajūtu, tad jāaizņemās:
Šis tas šajā dienā uzplaiksnīja uzplaiksnījumu "Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās"... un kurš tad grib nojukt? Tāpē' cieši katrs arī turāmies tai savai astē, dažreiz tik stipri, ka mūsu lielās patiesības resnās miesas gluži vienkārši stāv priekšā tai otrai - pretējai, lielajai patiesībai, kura vienmēr ir, kaut vai tāpēc, lai mūsējā būtu liela, ja tā IR liela.
Tas vēl nav viss. Kad raudzīju pēc mazās Ziedoņa epifānijizlasītes, kas man līdzi no mājām pie gultas un pa rokai, tieši šo, ko meklēju, neatradu, bet atšķīru lapu ar vienu citu. "Sirds. Draugs. Sirdsdraugs. ..... Jūs domājat, ka sirds ilgojas tikai pēc kaut kā cēla, nezināma? Nē, sirds, pirmkārt, grib lietas. Tāpēc jau tās sauc par sirdslietām." Bet tas jau nav tas galvenais. Ir kas, kas stāv pāri visam.
Tas šovakar manam sirdsdraugam.

Viņi to sāka

2010-07-09T23:57:00.003+01:00

Man bija tas gods un prieks to šodien turpināt.
Dziļākai interesei ilze.skujina@gmail.com

Cilvēkam vajag suni.

2010-07-02T11:13:00.001+01:00

Pārāk skaisti, lai būtu patiesi

2010-06-21T23:35:00.007+01:00

Un tomēr cik patiesi vien iespējams: Klēras Reindžrovers piebrauca ap 8iem no rīta un devāmies apmēram 2.5h braucienā uz Ziemeļvelsu, bruņojušās ar ledus kasti, plastikāta maisiņiem astriem, laboratorijas uztriepēm no smaganām un kasti gumijas cimdiem.
Kopā ar Klēru apmeklēju 4as zirgaudzētavas.
Glebedale, (http://www.glebedale.com/)
Pentrefelin, (http://www.pentrefelin.com/)
Tyrcoedbach (http://www.tyrcoedbach.com/),
Abergavenny (http://www.abergavennycobs.com/) attiecīgi.
Uzzināju briesmīgi daudz kā jauna par Velsas sekciju A, B, C un D ponijiem, par zirgu "šoviem" kā sporta disciplīnu, par cilvēkiem, kas audzē Velsas zirgus.
Un vispār mums grūti bija ticēt, ka neesam Spānijā vai Dienvidāfrikā, bet velsā, jo karstums bija nepanesms, bet visur tikām cienātas ar aukstiem dzērieniem.
Es noslēdzu pasākumu ar pirmiem saviem savāktiem DNS paraugiem no izrautajiem astes astriem.
Mājās tikām ap 23.00, bet laiks vairāk kā 15h paskrēja kā mirklis.

Braiens, velšu Flešs un Klēra.

Klēra darbībā.

Kurš teicis, ka velns ir liels? Izrādās viņš var būt pavisam sīciņš.

Kitija ar savām meitenēm.

3 Weeks of Vintage

2010-06-17T19:32:00.007+01:00

Pāris sekundēs viņi uzņem ātrumu, kas apsteidz mašīnu, sirdij minūtes laikā izsviežot ap 240l asiņu un plaušām vairāk kā 2000l gaisa. Viņu kājām ik atspēriena brīdi ir jāiztur 2 tonnu slodze, un muskuļu saites var pastiepties pat līdz 8 cm. Viņi var atnest tūkstošus un milijonus saviem īpašniekiem, un ir par pamatu industrijai, kur apgrozās ap 3 bilioniem mārciņu gadā. Viņi ir Apvienotās Karalistes lepnums - angļu pilnasiņi.
Kaut arī zirgu skriešanās sacensības notiek katru dienu, kulminācija ir šīs trīs nedēļas, kas sākas ar Royal Ascot reisu, kam seko Epsom un aiznākamnedēļ - Newmarket, gada centrālie notikumi.
Pagājušo nedēļu nokļuvu pilnīgā Royal Ascot atkarībā (Ladies Day redzama šeit), un par tradīciju un dienas mazo vainīgo prieciņu kļuva tās skatīšanās, ko BBC tiešraidē rāda no 14.30 - 17.00. Reisu komentē gan izbijis kolorīts žokejs, gan pāris dāmas un modes eksperts. Un tā kā angļiem ar humoru problēmas nekad nav bijušas, var tikai nenosmieties, ko viņi viens par otru saka, un nabaga "neveiksmīgi apģērbušās lēdijas!".

Dress to impress.

Atzīšos, ka šoreiz tiešām nezinu, kas ir tas, kas mani valdzina vairāk: zirgu vai dāmu cepuru & tērpu skaistums, kas man atgādināja laikus, kad spēlējos ar bārbijām un mēdzu viņām tādas taisīt no šampaniešu korķiem un nokrāsotām vistu spalvām. Royal Ascot ir arī viens no lielākajiem notikumiem modes kalendārā.
Atklāti novērtēt un aplūkot sieviešu apģērbus šeit nav nepieklājīgi, gluži otrādi - tie ir spēles noteikumi (plecu lenšu platums, piegriezums, kleitas garums, materiālu saskaņojums). Un māksla un trāpījums desmitniekā ir tad, ja iekļaujoties stingrajos etiķetes rāmjos un nepārkāpjot prasības, izdodas pārsteigt. Arī kungi netiek žēloti - fraka, veste un cilindrs ir obligāts nosacījums iekš Royal Enclosure, publiksajā sektorā var iztikt ar uzvalku. Katrā ziņā nevienu T-kreklu vai krosenes te neieraudzīt, pat stjuarti un grūmi (tie, kas ved žokeja zirgu pie pavadas) ir ģērbušies uzvalkos.

It's all about the hats at Royal Ascot but there are strict rules on what to wear.

Jo viņai ārkārtīgi garšojot zemenes...

Šogad gan tas viss tikai televīzijā, bet nu mazo sapnīšu virkenei tas ir papildinājums, nākam/aiznākamgad pabūt tur dzīvē - vienalga kādā ampluā :)

Vietējais derību iecirknis.

/ http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/other_sports/horse_racing/default.stm /

Sānsoļi

2010-06-14T16:57:00.008+01:00

Un te sākas problēma (s). Lai cik ļoti esmu apņēmusies "nenonodot dzimto valodu", man tiešām nav ne jausmas, kā latviski pateikt to, ko sāku mācīties šodien, jo iejāde man ir pilnīgi jauna amerika.

Līdz Edvardam Gālam'!
man vēl nedaudz ir ko piestrādāt, bet jebkurā gadījumā, diena iezīmīga ar pirmajiem soļiem iejādē: Šellija sāka mācīt "half pass", un Sweetpea, kā parasti, bija lieliska, un patiesībā darīja visu manā vietā. Sajūtas, ka zirdziņš kustās pa diognāli nedaudz krusojot kājas, tas ir tik jokaini, ka sāku pat smieties, kad izdevās elementu pieklājigi izpildīt!

After hours /Velvet Underground/

2010-06-13T23:09:00.007+01:00

Nekas īpašs. Mani tikai pārbiedēja āpšu bars uz skriešanas taciņas, kas nu ir aizaugusi ar nātrēm.

"Atvērās" kapučino putu pagatavošanas meistarība (kur no pilnīgi absolūti bezcerīgas nulles pat vēl pirms pāris dienām šodien tiku uzslavēta no īpašnieces Artemisas puses, ka Sitki (kas to dara gadiem) vajadzētu pamācīties no manis. Ieradās arbūzi tikko no dārza Grieķijā, un viss "stafs"dabūja savu sulīgo tiesu.
Aizliedzu Stavrosam sevi barot vakaros un ar treknumiem, lai Sweetpea nedabūtu nepelnīti ciest, viņš man iedeva savas mājas atslēgu un atstāja 10kg bunduli ar grieķu jogurtu medu un riekstiem, un platekrānu pa pussienu, kur rāda futbolu, ar ko jāsāk diena, kad pabeidzu darbu Argosā.
Otrdien gatavosim vienu no šiem milzeņiem:

Vēlviens atvadu pārsteigums Gošai.
Izlasīju vienu rakstu. Sapratu trešdaļu.
Izgāju cauri un ieviesu folderus saviem nākamgada priekšmetiem - EXCITED!
Nesakārtoju istabu. Neiztīriju leduskapi. Un neiesēju rukolu. Nepabeidzu vēstuli. Nepaskatījos seriālu. Bet visu nevar gribēt. It kā.

Toties uzzināju, ka cilvēks izbeigties (kā saka Visvaldis) var arī šādi:

On 18 July 1988, while on holiday with her son in Ibiza, Spain, Nico had a minor heart attack while riding a bicycle and hit her head as she fell. A passing taxi driver found her unconscious and had difficulty getting her admitted to local hospitals. She was incorrectly diagnosed as suffering from heat-exposure and died at eight o'clock that evening. X-rays later revealed a severe cerebral hemorrhage as the cause of death.(Wikipedia)

Nekas īpašs.

:)

2010-06-09T21:31:00.006+01:00

Zinu tikai to, ka pirms gada būtu bijusi Frankfurtē viesnīcas istabā, vēl pirms gada droši vien Brūkleņielā pēc darba & pēc tradīcijas klausījusies šo:
Bonnie Prince Billy - I'll Be Glad
Spiritualized - The Waves Crash In
Coldplay - Reign Of Love
Mark Morriss - Alcoholiday
Joan As Police Woman - To Survive
Bon Iver - Re: Stacks
Taču šobrīd esmu atpakaļ no kārtējā resturāna (Little Italy šoreiz (starters, lazanja, vīnišs & tiramisu)) un vēljoprojām nespēju noticēt par šo:

Hi Ilze

I hope all is well with you and you are getting a well deserved break as

well as working at the Olive Branch?

I was wondering if you were still looking for horse work over the summer?
I have a PhD student, Clare Alison who collects hair samples from horses
for DNA analysis. She will be off collecting samples from around Wales
over the summer and would be very grateful if you were able to help her?
You would get to handle lots of different horses, mares, foals and some
stallions. You would also be able to help with collecting information from
each horses passport and measuring their height, bone circumference, hip
widths for example. It's perhaps not quite what you were after in terms of
stable work, but it I think you would find it interesting. We would do our
best to fit it in around your part-time job at the restuarant. Also, if
you are interested in lab work I'm sure Clare would be willing to show you
how we extract DNA from hair samples, and analyse different genes too. It
could lead to a dissertation project ready for your final year if you were
really keen.

Let me know if you are interested and I can tell you more and put you in
touch with Clare.

Thanks

Debbie

Un tagad ar labu nakti, jo dodos gultā ar savu jauno favorītu, kas nāk pie manis uz mājam.

Atpakaļ zirgā

2010-06-07T20:27:00.007+01:00

Ilze & Sweetpea

Tas ir kā atgriezties mājās. Vecā labā vietā, kur neeksistē ikdiena.
Šodien bija mana pirmā atkal atsākusies regulārā nodarbība, kas turpmāk būs katru pirmdienu. Ar prāvo Cukurzirnīti tīri labi sapratāmies jau dienu pirms manas dzimšanasdienas, kas bija dikti mīļa dāvana no Ofēlijas puses. Šodien gāja pat vēl labāk, un ir patiesa bauda strādāt ar tiešām labi audzinātu zirgu. Un ir tiešām labi just, ka viss tas, ko likās, ka būšu jau aizmirsusi nāk atpakaļ jaunā kvalitātē. Un ir pat ļoti labi sajust savus iekšējos cisku muskuļus nākamā dienā, kādēļ klusa smiešanās par sevi, tipinot lejā vai augšā pa trepēm jaunajā mītnē.
Un vēl labāk: zināt, ka vēl daudz kas darāms, daudz uz ko tiekties, jo gribu to ne tikai reizi nedēļā, bet katru dienu.

Nezkurā jaunā dzīve

2010-06-05T20:06:00.008+01:00

Mana mīļā vecmāmiņa teica, ka par viņu smējās, ka viņa iet gulēt un ceļas reizē ar vistām (20.00-4.00). Vakardien pārsitu šo rekordu, jo kā filmas laikā iemigu ap 18.00 (un domāju, ka tikai pievēršu acis uz stundiņu) tā pamodos tikai 4.00 no rīta, aptvēru, kur un kas esmu, un tad jau tā vien kā līdz 7.00iem arī turpināju; tas vienīgi ir pierādījums par sakrājušos nogurumu, kuru nekādīgi negribēju atzīt, bet kas darbu, saviesīgo pasākumu un mantu pārvākšanas un nepārtraukto tīrīšanas atrakciju dēļ nenovēršami uzvarējis.
Nu tas vairs ne uz muguras, bet aiz muguras. Un raugos uz nosacītu rutīnu, kur bez Argosa & Olive Brānča vēlos arī ietilpināt stundas bibliotēkā ar grāmatām un video, gulšņāšanu pludmalē, dārza darbus un čillošanu tajā, kādu vīna glāzi pilsētā un "manu" vietu izrādīšanu ciemiņiem, no kuriem pirmais (tāpēc īpašs) plāno iebraukt uz pāris dienām 22. jūnijā ar vilcienu 21.26.

Tikai īsa skice jauno paziņu apskatā.

Chunqi Dai aka Niki, kā ierasts, neviens eiropietis īpaši nepūlas iegaumēt un izrunāt viņas īsto vārdu ķīniski, un godīgi atzīstoties, es aizmirsu izrunu pēc minūtes, kad izdevās to izrunāt pareizi. Mana mājas biedrene šo nedēļu, jo rītā izvācas, lai sāktu maģistra menedžmenta studijas Londonā, bet bija ļoti jauka tērzēšana ar viņu, cepa un cienāja ar kūkām un otrs ķīnietis, kas šeit dzīvo - arī ļoti labs cilvēks, jo atstāja man dažādas lietas, kā advansētu matu fēnu un gaisa mitrināšanas iekārtu :D Un "lietas"(kā mēs zinām) ir visnotaļ svarīgs nosacījums labai draudzībai.

Ronnie, kurš šobrīd līdz jūnija beigām dzīvo manā istabā, ir interesants objekts nevien ar to, ka ir topošais (patiesībā jau esošs, jo jau sarakstījis veselu čupu mūzikas filmām) filmu komponists, kurš plāno karjeru LA vai,j a galīgi tur "neveiksies", tad Londonā, bet fakts, ka ir īrs piedod valdzinošā akcenta šarmu.

Gosia (Goša): iepazinos Olive Branch, arī viesmīle, jutu, ka būs savējā. Un vakars, kas sākās ar Sex&City II movie un beidzās 4.oo pie ugunskura pludmalē (vakaros visa pludmale ir vienos ugunskuros, un ja nepietiek ar Academy, Rummers, Varsity, Weather Spoons vai Angel, tad var pievienoties jebkuram no tiem, kur parasti ir viena centrālā ģitāra, un neviens nebrīnās par tavu uzrašanos).
Jebkurā gadījumā - iespējams, ka ir daudz cilvēku uz pasaules, ar kuriem var dalīt "džointu" un pleijera austinjas ar Lykki Li uz ielas, bet sastapt tos negadās tik bieži, un tāpēc no sirds žēl, ka viņa jau drīzi arī atgriežas dzimtajā Polijā, būtu vēl daudz zivis kopā cepjamas.

Michele: itālis/anti-italis, kā man patīk viņu saukt, jo nudien tik netipisku itāli savu mūžu neesmu satikusi. Sēdējām šad tad kopā sporta psiholoģijas lekcijās un dalījām kopīgas problēmas par macībām, britiem un dzīvi. Nabadziņš tapa uzaicināts uz manām ievākšanās vakariņām + Ofēlijas pēdējo vakaru šeit, kas beidzās ar to, ka viņš stiepa Fī kasti (ko abas divatā tomēr nebūtu spējušas atnest), bija tas, kurš gatavoja (pasta carbonara!) un tas kurš beigās vēl traukus nomazgāja.
Tagad jautājums, vai vēlkādreiz gribēs nākt pie mums uz vakariņām :D

Bez virsējāraksta

2010-05-30T23:32:00.008+01:00

Pēdējā nakts Alex hall 12-5, jo turpmāko vienu nedēļu būšu cilvēks ar veseliem diviem apartamentiem, bet, jā, pēdējās dienas pavadu starp paziņu un draugu atstātām mantām, eksāmenu režīma pēdām un kārtības pašu minimumu.

Tas nozīmē arī vienu no pēdējiem ierastajiem skatiem, kas sagaida, paverot šīs durvis jaunai dienai, vai dodoties sīkajās ikdienas gaitās. Nožēla vai nostaļģija izpaliek, jo pārāk lielas crības tiek liktas uz "jauno māju".

Tad jau vairāk nostaļģiju var atrast uz šīs prominādes, kas tagad vasarā ir pārvētusies līdz nepazīšanai, saulainais laiks ir ieviesis savas korekcijas atrakciju spektrā un cilvēku rosībā pludmalē, tā ka man pašai liekas, ka esmu citā pilsētā.

Karogs, ar kuru sasveicināmies pilnīgi katru rītu, un uz ko paskatoties, paliek siltāk ap sirdi.

Koncerti,izstādes, hipiju un vides aktīvistu pasākumi mazājā ūķi, ko sauc par bandstand.

& vnk kārtējie saulrieti.

1 gads nu ir nolauzts. 1/3, jo man patīk vienmēr visu skaitļos ietērpt. Kaut gan.... Ļoti iespējams, ka nu tā nu sanāks, ka tā it nemaz nav, un var gadīties, ka viena trešdaļa izrādās viena sestdeļa vai viena devītdaļa, bet pagaidām atbilde svilpo vējā un man ir patiess prieks par cilvēkiem, kam viss ir skaidrs.

Polar practical Debijas vadībā.

Emma ar savu Tedu un Lillija ar Kristālu bija tik laipnas un piekrita būt par jūrascūciņām.

Mūsu brewroom. Ļoti laba vieta. Tēju var dabūt par 1 "biļetīti" un 10 biļetītes maksā kādu paundu, un vēl par 1 biļetīti var dabūt šokolādīti, cepumiņu vai čipsīti. Un pasniedzējiem te parasti ir kūku cepšanas sacensību rezultātu testēstēšana. Katrā ziņā, pēc staļļiem - jaukākā vieta Llanbadarn "campus".

Mācīšanās eksāmeniem: pludmale gandrīz vai piespiedu pasākums, jo karstuma dēļ istabā uzturēties manām plaušām nebija iespējams.

Kas, protams, vairāk nozīmē suņu vērošanu un sauļošanos.

2as dāmas, ko nu jau varu saukt par savām meitenēm.

Un kuras sagādā atspaidu, kad ap sirdi 'grūši'.

Jā, mazie prieciņi...

Tad vēl mans "jaunais ofiss". Vot, ieķeksēju ar sarkanu un skatu punkts vēl no šitenpat - "aleksholas", tā ka šeitan ikdienas ceļš uz darbu. (vienu no darbiem, vēl no rītiem tieši kā smējos - beržu grīdas un citus tikpat advancētus pienākumus veikalā - celšanās 7os no rīta katru rītu, lai sāktu ar grīdas tīrīšanu, ui, kā rūda un kaļ raksturu!).

Pagaidām, lai paliek ārpuse - par iekšpusi, tad citureizi.

Tad vēl ir īpašas vietas, kuras redzēt vienmēr izsauks 100iem atmiņu.

Durvis, pie kurām zvanīts sazin cik reižu un pie kurām ir trīcēts un drebēts un kas ir bijis cietoksnis un otrās mājas.

Tas kalns ar tornīti arī ir īpaša vieta, pat svēta, parasti arī iekļauju vakara skrējienā. Un Gauze bush krūms ir mans, jo ir tieši tāds pats kā es: smells funny and bites.

Studentu SOS veikaliņš, kur var dabūt visas pašas pirmās nepieciešamības preces, sākot no Nutellas un lētiem enerģijas dzērieniem līdz miskastes maisiem un tenisa bumbiņām.

Un visbeidzot, kas ārkārtīgi "spešal" :DD ha!

so it goes

2010-05-05T00:10:00.003+01:00

You had a bad day, the camera don't lie, you had a bad week or month or...you're coming back down.
And you really don't mind, you just had a bad day.

Take me to the liver

2010-04-12T21:53:00.004+01:00

Dziesmiņa par glukozi.
Un vēl un vēl...

Dziesmas mūsu bioķīmijas pasniedzējs bija salicis uz elektroniskās tāfeles un saiti uz Greg Crowther (bildē) lapu arī. Šis puisis šodien izglāba manu dienu :D

http://faculty.washington.edu/crowther/Misc/Songs/

Londona uz Ērvinga Penna nots.

2010-04-09T17:59:00.013+01:00

Your photography is a record of your living, for anyone who really sees.
/Paul Strand/

Tas sākās ar to, ka L. man pateica, ka jaunākajā Frankā ir Visvaldis un tā kā arī nebiju to izdevumu lasījusi, tad 2kāršas intereses mākta + fakts, ka Rīgas lidostas Plusspunktā tas bija, iegādājos un izrāvu arī no lapas līdz lapai (tikai raksts krievu valodā vēl palicis, jo tā atšifrēšanu veicas izaicinošāk). Kad Franka 20.lpp ieraudzīju rakstiņu par Ērvingu Pennu (kas man neko līdz šim nebija izteicis, bet nu patiess prieks, ka iepazinos, un labāk par mani jums par viņu izstāstīs Gūgls "iesitot" Irving Penn tā meklētājā), un maliņā bija skaidri norādīts, ka izstāde līdz jūnijam skatāma Londonas Nacionālajā Portretu galerijā, man tā, protams, bija "zīme :)", un līdz ar to arī bija skaidrs, kur tiks "nokillotas" pāris no 12 Londonā pavadāmajām stundām. Man ļoti patika un uzjundīja pāris neatbildāmus "kāpēc" un "kā tas var tā būt" un piešķīra šim miniceļojumam zināmu akcentu, kas ir viens no priekšnosacījumiem labam "tripam".

Tad nu lūk, lejā, ir mirkļi, kas tādi varbūt arī neizskatījās un patiesībā nebija, bet ir rezultāts fotopogas piespiešanai manā Sony Erikson mobīlajā, un kuros diezi vai var just to, kā mani valdzina šī pilsēta, 17 celsijgrādu siltumu tajā un manu pielāgotību 7 celsijgrādiem, 10kg x daudzās stundas izraisītās plecu sāpes, kazas piena+rukolas+saldo kartupeļu omleti nacionālās galerijas kafejnīcā, uz nerviem krītošos itāļus pie Pikadilli cirkus pieminekļa, brālēnu gaidot; vakaru, kura gaitā galu galā krogā katrs pieveicām pa vīna pudelei, bet brīnumainā kārtā Īstonas staciju, kā sapnī gan, bet atradu bez pūlēm, un tad gaidīšanu un gaidīšanu, un gaidīšanu, un pārbraukšanu, pārbraukšanu, pārbraukšanu, pa pusei guļot, 5h Volverhamptonas uzgaidāmajā telpā tik tiešām "atslēdzoties" uz krēsliem, kur atkal tiku lutināta no vilcienpuišu puses, jo zāle 2:00 naktī tika atslēgta man par godu, ūdens pienests klāt, pajautāts, vai negribu labāk varbūt tēju vai kafiju, kā arī tiku pieskatīta, lai nenoguļu savu nākamo vilcienu.
Aberīstvisā izkāpjot, pirmais, ko sajutu bija spēcīgs un dzestrs jūrasgaiss, sajaucies kopā ar prieka /atvieglojuma sajūtu, ka nu viss galā, un sajūtu, ka labi tomēr arī būt atpakaļ.

What you see in the photograph isn't what you saw at the time. The real skill of photography is organized visual lying.
/Terence Donovan/

In photography everything is so ordinary; it takes a lot of looking before you learn to see the ordinary. /David Bailey/

Light makes photography. Embrace light. Admire it. Love it. But above all, know light. Know it for all you are worth, and you will know the key to photography. /George Eastman/

The still must tease with the promise of a story the viewer of it itches to be told. /Cindy Sherman/

Photography takes an instant out of time, altering life by holding it still. /Dorothea Lange/

Photography is a small voice, at best, but sometimes one photograph, or a group of them, can lure our sense of awareness./W. Eugene Smith/

Photography, as we all know, is not real at all. It is an illusion of reality with which we create our own private world. /Arnold Newman/

Par Pennu:
http://www.npg.org.uk:8080/irvingpenn/index.htm
http://www.guardian.co.uk/artanddesign/2010/feb/22/irving-penn-portraits-photography

Mūslaiku deficīts: mans prieks un svētums

2010-04-04T14:34:00.005+01:00

Blow, blow, thou winter wind;
Freeze, freeze thou bitter sky.
/William Shakespeare /

Tāda viņa man prātā un tādai viņai jābūt, un tas nekas, ka šie foto uzņemti tālāk prom ziemeļos.

Viena no "lietām", kas man tik ļoti pietrūkst šeit, kādēļ neparko nemainītu pastāvīgu dzīvesvietu tālāk par 57. ziemeļu paralēli, par ko man prieks, ka tā atgriezusies, kaut arī izbaudīt to šogad sanāca tikai mēnesi vien. ZIEMA! ZIEMA! ZIEMA!
Nav skaistāka laika par dziļu, saulainu ziemas dienu, kad visi koki balti, no mutēm un skursteņiem nāk elpas garaiņi, zīlītēm jādod speķis, mašīnās jālej tosols, jāvīstās siltās cepurēs un šallēs, jāmeklē sniega lāpsta, ar ko šķūrēt sniegu un nedēļas nogalēs jāplāno, kur un ar ko braukt slēpot.
Kakao ar piešprici (kā IĀ to mēdz saukt), tēja no termosa uz trases, riekstiņi, piparkūkas, karstvīns, mandarīni nevienā citā laikā negaršos tik pareizi.
Sniega gurgstoņa zem kājām un mazie kristāliņi, vienalga no lampām vai saules, krītošas pārslas - ārā uz galvas un krītošas pārslas - ārā aiz loga, leduspuķes, leduspeļķes, lāstekas, slidas un slēpes un bērnu ragaviņas, un mājas siltums ienākot no āra, un ieritināšanās zem segas. Un patīk man pat sāpīgā sajūta, kad pārsaluši pirksti atgūst siltumu, ja neesi sajēgusi pienācīgi saģērbties.
Un iespējams tādēļ, ka viss ir klāts ar sniegu, un gaismas pieklusinātas, ziemai piemīt tāds kā noslēpums, kas saista un nelaiž vaļā.

Recepte pacilātam garastāvoklim un vieglai sirdij:
ņem(i) saitē pustonnīgu mīļumu un ej brist pa kupenām, viņam(ai) gan tas sanāks nesalīdzināmi labāk un pēc pāris minūšu rikša un cenšanās tikt līdzi, jutīsi, ka spēki galā, mugura slapja un elpas nav, toties paveras cita pasaule. Var arī vienkārši, ja vien vieta ļauj, palaist draugu vaļā un dauzīties pa sniegu.
Un pēc tam vakarā gulta,sega, minētais kakao un Džeks Londons.

Tā visa dēļ turēšu īkšķi par Sniega māti un Sala tēvu, lai viņiem pietiktu spēka un spīta turēties pretī globālajai silšanai, un lai man pēc gadiem diviem un tiem, kas pēc manis vēl daudz skaistu ziemas rītu, dienu un vakaru, un omulīgu nakšu :D

/In snow we trust/ kā sak'

Ko dara meitenes, kad jūtas nomāktas?

2010-04-02T00:22:00.005+01:00

Vismaz viena no viņām pārkārto istabu.
Patiesībā pārbīdiju tikai galdu, bet jūtos kā jaunās mājās, jaunā telpā, un darbi stimulēt stimulējas.
.
Te nu tā ir publiskai apskatei. Ilzes "praivat teritori".

Pašā centrā mans lolojums: Devil's Backbone, Mother-of-thousands, Mexican Hat plant, Bryophyllum daigremontianum jeb, latviski runājot, vienkārši degremona kalanhoe - indīgais Madagaskarietis, kas pie manis nonāca, kad augu laboratorijas darbam beidzoties profesors paziņoja, ka visus eskperimentu augus mēs varam ņemt uz mājām par piemiņu, ja gibam, protams.

Pieturvieta Pitsburgā

2010-04-01T19:26:00.003+01:00

nu ja nu gadījumā gadās būt

Tony Stromberg's Photo

The legend of Johano-ai, the Navajo sun god, is so woven into the fabric of life here at Blue Horse Coffee. We strive, each day, to live and to share with our customers, a Blue Horse day. A Blue Horse day is one in which the skies are clear and the sun is shining, no matter what the actual weather is. We work, we play, we take a break, we talk, we listen, we laugh, we eat and drink. At the end of the day, we return home to our families, to share our experiences with them, to rest, and to prepare for the next day’s journey. We invite you to come to Blue Horse Coffee, to rest during your daily journey, to discover a bit of peace and quiet, and to enjoy something very special to eat and to drink.

Our goal at Blue Horse Coffee is to provide you with the very best experience we can give, to share the best coffee, carefully-crafted espresso drinks, organic teas, special hot chocolates and chai lattes, freshly baked scones and pastries and other treats, and a personal thanks for taking time from your day to visit with us.

We believe that a joyful life requires active participation, exploration, interaction and discovery. Go through life, don’t just be carried along by the ordinary. With this in mind, we invite you to spend a little time with us at Blue Horse Coffee, savor what we have to offer, and to Ride the Day.

Blue Horse Coffee

1535 Washington Rd , Mount Lebanon, PA 15228
http://www.bluehorsecoffee.com/

dienas & nedienas

2010-03-31T22:33:00.002+01:00

Es šobrīd varēju šo rakstīt no lielā kompja P-čika guļamistabā, - varēju. eh, dziļa nopūta, jo dusma uz sevi vēl nav rimusi. Viens no vismistiskākajiem notikumiem manā dzīvē: līdz 4 naktī iedziļinoties T. confusum problēmās un, gultā lienot un ieskatoties Polarčikā, lai konstatētu, cik "agrs" atkal jau kārtējo reiz vienai dzīvojoties ir pulksteņlaiks, ieraudzīt mazo datumiņu "31." un tad just kā nelabums sākt mākties virsū, jo uzaust apziņa, ka 31.ajā 6.30 taču jau jābūt lidmašīnā, kam seko mirklīga neticība un pēc tam bezgalīgs apjukums. Laikam jau L. bija daudz vairāk taisnības, nekā viņa varēja iedomāties, kad teica, ka esmu kā Čaks Noriss, kurš nevis nāk nelaikā, bet dzīvo pats savā laikā.
Mierinājumu meklējot tveros pie domas, ka viss notiek tā kā tam jānotiek un uz labu (ko nekad līdz galam neesmu varējusi saprast), bet nu lai tiek šam domu graudam šoreiz kāds punkts klāt svarā, jo nekā prātīgāka, ar ko remdēt neapmierinājumu jau nav. Un ar to nebūt nedomāju, ka iespējams tā lidmašīna tagad avarēja, nē, cerams, ka visi austrumeiropieši nu "safely home", kaut kam citam tur gan ir jābūt, un tālab par šo notikumu cerams atcerēšos, tur augšā savas dzīves statistiku pieprasot.

piever acis un atkal kā toreiz

2010-03-26T00:42:00.011Z

Teic, Ziemeļu vējš
No kurienes manī tāds spīts?
Pēc negaisa vienmēr būs saule
Pēc nakts - vienmēr rīts

jap, bija tāds notikums kā Positivus 2009 Salacgrīvā (vieta, kas ir mans ekvivalents Skārletas O'Haras Tarai) ar pāris idilliskām dienām pirms tā un episku braucienu no tā

kaut varētu vienmēr tā stāvēt starp mirkli un mūžību

koku galotnēs skatīties vai debesīs...

Vecā Lāņu muižas Jaunkundzes māja, kuru nopirkšu, kad vinnēšu Euromilionāra loterijā (baumo, ka maksājot milijonu). Un, ja, nē - tā vai tā attiecībā uz šo vietu man ir īpaši plāni.

"tie ir vārdi un mirkļi no manas tautas, un es zinu, neviens manā vietā tos nedzīvos"

Pasmejies, ja tu gribi,
Paraudi ja tev vajag,
Tikai pavisam klusu,
Tikai pa visam klusu -
Tu jau zini, kas būs,
Ja tu kliegsi!

/Menuets+PV+IS/

&PS
Jo tu esi dzīvs,
tu esi dzīva,
viens zirgs vēl ir brīvs,
viena vieta uz brieža vēl brīva!

well, sajūtas pazīstamas

2010-03-25T18:44:00.005Z

šoko foeva'!

bla bla blaa

2010-03-13T23:37:00.003Z

bet ieskatam jau noder.

Aber ofišal mūvijs

Vai esat kādreiz domājuši?

2010-03-02T21:23:00.006Z

par tiem putekļiem kosmosa mērogos, un par to, cik daudz pievilkšanas spēju ir katram no tiem (un MUMS tai skaitā bezgalīgajā).
well you try, you must...

it's the best

Jaunumi, pusjaunumi un vecumi

2010-02-27T02:26:00.014Z

Jaunums.

Pieņemu, ka 25.ā februāra rīts aptuveni 7000 Aberystwyth studentiem (un varbūt arī pārējiem Apvienotās Karalistes studentiem - smalkumos nezinu teikt) nozīmēja ko līdzīgu kā 25.ā decembra rīts amerikāņu bērniem. Tikai dāvanu zem eglītes vietā tika vērti vaļā vai slēgti iekšā datori, jo 25. februāris ir diena, kad pirmā semestra eksāmenu rezultāti parādās "onlainā".
Tas nu ir oficiāli, kā mēdz teikt. Matemātiski runājot, šobrīd esmu nolauzusi kādu labu piektdaļu no savas šejienes misijas. Rezultāti (ja nu kādam ir ziņkāre):

EQUINE ANAT+ PHYS		71%
THE EQUINE INDUSTRY		59%
ANIMAL SCIENCE		N/A
RURAL SCI TUTORIAL		N/A
FOUND. CARDIO PHYS.		66%
FOUND OF SPORT PSYCH		70%

N/A - nozīmē gala eksāmenu šajā semestrī divdaļīgam modulim.
Šodienas pārrunās ar Toniju (manu "universitātes aizbildni") dabūju "pat on back" un uzzināju arī to, ka pirmā gada atzīmes netiek nekur ņemtas vērā tā vai tā, svarīgi ir tikai nolikt , pārkāpt 40% robežu un nedabūt zemāk par 30%, lai tiktu nākamajā "levelī". Un tad jau gan nākam- un aiznākamgad' jācīnās par izcilo diplomu.

Pusjaunums.

Dzīvojot miestiņā, kur ir vairāk studentu kā zivis jūrā dzīvesvietu nākamajamgadam likās, ka ir neiespējami atrast un jāsāk mest aci uz mazo smuko veco VW busiņu-hipijtreilerīti, kuru tad novietot pie jūras un vadīt dienas un naktis (te viens tāds ir, kam es ik reizi ar skaudību skrienu garām). Nevelkot garumā: savā bezcerībā piezvanījām uz tik vai tā šķietami bezcerīgu variantu (jo saimnieks gribēja maģistrus), un te nu bildē augšā tā ir: iespējamā nākamā gada māja, t.i., vēl vienu reizi jāsatiek Padijs (rādās, ka nākamais "landlords") un viņa sieva, un ja sievai nekas nebūs pretim 5 vietas (man, Tomam, Ofēlijai, Deilai un Lūsijai - rādās, ka nākamajiem dzīvesbiedriem un pašreizējiem kursa biedriem) 9 vietīgā mājā būs mūsu.
Balto sapņu mākonīti par suni gan fiksi vien aizpūta, jo "dzīvnieki ir aizliegti ar likumu" vai kas tml. mājās, kas tiek izīrētas studentiem.

Vecumi.
Semestris nu jau rit pilnā sparā. Un mans pirmdienas rīts sākas ar bioķīmiju un pāris stundām bioķīmijas laboratorijas darbu un piektdienas rīts savukārt ar bioķīmijas "kvizu", kur spēlējam "Gribi būt miljonārs?". Diemžēl bez naudas balvām.

Pa vidam pa kādai sekcijai - šad tad uzšķēržu pa aitai, šad tad pa cūkai Animal Science ietvaros. Fizioliģijas sakarā ekspermentēsim ar vabolēm (veeeeeeee, mii not luking forvard tu zis) un otrs "praktikālis" būs siltumnīcā ar augiem. Sports Psychology nu ir aizstāta ar Exercise Psychology... hmm, jokainas attiecības ar šo moduli, bet tā atkal ir viela atsevišķam stāstam.
Priekšmets, par kuru nebeidzu līksmot un dzeru katru lektores Debijas vārdu ir Equine Exercise Performance Physiology. Tas, ko pagājušo gadu mācījāmies par cilvēkiem nu tiek mācīts attiecībā uz zirgiem. Tā kā pamati, pateicoties pirmajam semestrim, ir, un termini vairs nav neko neizsakoši monstri, kuriem nevar izsekot līdzi, tad klausīties un salīdzināt "dabisko atlētu" fizioloģiskās spējas un prasības ar mūsējām ir gluži vienkārši aizraujoši. Starp citu - fakts: Debijas lekcijās neviens neguļ un nemurmina.

Ilze un aitiņas tievā zarna.

Dažas lekcijas izglābj Maikls Skots.

Fizioloģijas pasniedzēja: neko nespēju līdzēt - man ļoti atgādina vienu no raganām "Harijā Poterā".

Un tomēr neko neslēpjot, sajūta ir un ir tāda, ka dzīve ir nedaudz uzsēdusies uz sēkļa (kaut arī jauka un saulaina) un nekust uz priekšu. Iespējams tas tāpēc, ka pārāk daudz svarīgu un nākotni ietekmējošu lietu nav šobrīd atkarīgas no manis un jāgaida citu lēmumi.

Cilvēki maina vietas. Šī gada Abere ir mazuliet citāda bez tējas vakariem ar Riikku.

Turpinās ļoti lēna savu kursabiedreņu iepazīšana (esam tikai ap 20, bet es vēljoprojām dažām nezinu vārdus). Bildē uz Horse & Hound vāka (lielākais un ietekmīgākais UK z-žurnāls) mana Rural Tutorial darba grupiņas biedrene Lilija ar savu Kristālu. Atkal sanāk "sēdēt blakus" lietām, kuras līdz šim domāju, ka eksistē tikai filmās.

Dienišķā skrējiena skati. Sapratu, ja gribu tikt uz priekšu, telefons ir jāatstāj mājā. Tie saulrieti būs arī rīt, parīt un aizparīt, bet katru reizi jau liekas, ka šitais ir kas neatkārtojams, un gribas sagrābt un iekonservēt, kaut arī tas tā vai tā nu nemaz nav tas, kas tur ārā darās.

Un nu konkursa jautājums! Kas ir attēlā redzemās skaistās mežģīnes? (Uzvarētājam vērtīgas balvas :D)

Noslēpums atklāts

2010-02-20T23:08:00.003Z

Tas, ko īsti nevarēju iztēloties>
Te nu viņš ir: tāds pats kā man, tāds pats kā varbūt tev - arī viņam. Tāpatās ar visām mērķzonām, intervāltreniņiem un pat ar GPS, ja ir vēlme un maksātspēja.
Mūsu skolai nesen tādi kāda čupiņa esot piegādāti gluži jauni un nu nespēju sagaidīt marta beigas, kad varēs ķerties vērsim pie ragiem, jau nu nē, bet - zirgam pie krūtīm gan.

www.polar-equine.com

hail to the crossed bounderies

2010-02-11T09:36:00.007Z

Boundaries - don't keep other people out. They fence you in. Life is messy: that's how we are made. So you can waste your life drawing lines or you can live your life crossing them. But there are some lines that are way too dangerous to cross.
Here is what I know: if you are willing to take the chance, then view from the other side is spectacular.
Viens no maniem mīļākajiem citātiem no Grejas anatomijas. Šorīt bija milijons iemeslu nepārkāpt līnijas un kā normāls cilvēks (ar sāpošu kaklu un pazaudētu balsi) pamosties savā siltā gultā, plkst 10:00, izmantojot ekskluzīvo iespēju pasnaust ilgāk, un tad pēc siltas dušas un siermaizītēm soļot uz Sporta psiholoģiju.

Tā vietā plkst 7:40 sākās ar lielu KĀPĒC ? It sevišķi, ņemot vērā šādus tādus pārbaudītus faktus kā:
a) man neptīk rīti
b) man ne visai patīk ūdens
c) man nepatīk auksts ūdens.
Kam sekoja plunkšķis Atlantijas okeānā februāra vidū temperūrā, pie kuras ledus cīnās ar ūdeni par savas eksistences pastāvēšanu.

Viss sākās, kad izdarīju kļūdu atstāstot savus treniņu piedzīvojumus, kur viens no tiem bija vīrs, kas vakar pilnīgi "vēsā" peldējās šurpu turpu gar krastu it kā te būtu kāda austrālija un tas būtu pašsaprotami. Kam sekoja: "You should do it. In fact - tomorrow."

Sod it! So be it. Un ne jau tāpēc, ka baidītos pazaudēt kebabu, ja neatnāktu, bet tāpēc, ka Meriditai taisnība: pārkāpjot dažas bīstamākas robežas, skats ir iespaidīgs.

what's so funny about peace love and understanding ? / E.Costello/

2010-02-09T22:24:00.007Z

Kamēr misters Beks dzied
There's a blue bird at my window I can't hear the songs he sings All the jewels in heaven They don't look the same to me I just wade the tides that turned Till I learn to leave the past behind It's only lies that I'm living It's only tears that I'm crying It's only you that I'm losing Guess I'm doing fine
Mana iekšējā harmonija ir kā balodis uz palodzes vai zirgu bars pļavā, it kā tik stabila un paliekoša un visu laiku nemitīgi klātesoša, bet viens būkšķis pret logastiklu vai neveikls solis uz sausa zara (nu vai pat tik daudz nevajaga - dažreiz ar skatienu vai galvaspagriezienu pietiek), un viņi ir prom: paceļas spārnos vai aizlēkšo.

Varbūt tāpec man tik ļoti patīk baloži uz palodzes un zirgi, kas ganās - iedveš mieru un ticību, ka "labi būs".
Kaut gan, nē - zirgi man patīk vēl simtiem citu iemeslu dēļ, kas nu man ķļūst aizvien skaidrāki, kad sāku pati meklēt atbildes uz vienrīt' negaidīto un varbūt pat retorisko un tomēr skaļi izteikto jautājumu: "Why horses?"
Bet tas lai paliek citai reizei.

Vienradžu pasaulē notiek arī tādas lietas

2010-01-24T22:37:00.003Z

Charlie The Unicorn

love and other disasters

2010-01-22T21:09:00.003Z

ir filmas, kas nav izcilas, bet aprunājas ar tevi; pēdējā laikā 2as no tām.

PETER: Jacks, have you ever thought this whole ‘True Love’ thing might be a conspiracy?
JACKS: A conspiracy?
PETER: Yeah, a capitalist conspiracy. A lie concocted by the Film, Publishing and Music industries. All pushing this thing, this concept that doesn’t even exist!
JACKS: True love doesn’t exist?
PETER: Well, think about it. Where is it besides songs, books and films? I mean who can honestly say ‘I will always love you’?
JACKS: Whitney Houston?
PETER: Yeah, when she’s high on crack.
The point is everyone’s miserable because they’re looking for this nonexistent thing, or else they’re miserable because they think they’ve settled for less.
JACKS: If true love is not real, then we are screwed. Because we have been fed with the love illusion since we dig for books, movies and songs. On the other hand, it might not be the only thing that is concocted by the Film, Publishing and Music. After all, we are not searching for truth or reality in these stuff. Maybe it would provide a peek of truth. But the real truth is how we feel and what we believe in. Your decision is what you are.

Tom: It’s these greeting cards, Sir, these cards, these movies, these pop songs. They’re responsible for all the lies, the heartache, everything! We’re responsible!
I think we do a bad thing here. People should be able to say how they feel, how they really feel, without some strangers putting words in their mouths. The truth. A card is a nice thought but it shouldn’t do the dirty work for you. You love someone, tell them yourself, in your own words. Maybe it’s not love at all. Maybe there’s no such thing as love. Maybe it’s… “galloogoo.” Yeah, I made it up, so what?!

Šodien Ilze atklāja tenisa burvību

2010-01-22T16:55:00.003Z

Pie mājam ir korti pieejami ikvienam no 10 līdz krēslai, kam vien ir savas raketes un bumbas, kas mums ir. Tā nu šis rīts (miglains un saulains reizē, un pilns ar kaijām) iesākas ar labām brokastīm un roku piešaušanā tenisam.
Burvīga spēle!!!!

PS
Man nudien vajadzēja piedzimt aristokrātu ģimenē!

Fizika. Simple.

2010-01-21T18:45:00.003Z

The British scientist and author C.P. Snow had an excellent way of remembering the three laws of thermodynamics:

You cannot win (that is, you cannot get something for nothing, because matter and energy are conserved).

You cannot break even (you cannot return to the same energy state, because there is always an increase in disorder; entropy always increases).

You cannot get out of the game (because absolute zero is unattainable).

/www.physlink.com/

Jorkšīras trips

2010-01-19T14:13:00.007Z

Tā kā starp eksāmeniem vairāk kā nedēļas atstarpe, tiku uzaicināta paciemoties mr T mājās Jorkšīrā. Lieki tiekt, ka grāmatas netika atvērtas, ja mājās ir stallis ar 8iem zirgiem un 2i labradori, kuriem var spēlēties.

Aksesuāri, bez kuriem grūti iztikt.

"Hacking"

Laimīga tikusi pie Doriana :P

Gluži vienkārši skats pa istabas logu.

Ja kāds man kādreiz būtu teicis, ka es palīdzēšu "ķīlēt" mašīnas (guļot tām apakšā!!!!).....

Koka mājelīte (ar internetu un kabeļtelevīziju :D, saprotams)

Tā viņi te lēkā pāri dzīvžogiem un akmeņu krāvumiem un pašiem savas piemājas "cross country" trases šķēršļiem.

"Babies"

Dziļdomīgais Ārčijs.

15 tkst vērtais brīnums Dorians (Greijs) jeb vienkārši mr Grey.

Matlijs

"Sneaky shot" iz ģimenes albuma.

astotā janvāra

2010-01-11T17:34:00.002Z

dienas pēdējais cēliens

two worlds apart

2010-01-11T01:27:00.008Z

Vienradžu pasaulē daudzas lietas, dziesmas un vietas kļūst arī "par tavējām" tādēļ, ka tuvas kādam, kas tev dārgs.
šī te dziesma nejauši

sāka skanēt, kāpjot arā pa mazcenas aviosabiedrības boinga trepītēm silti pelēcīgajā Liverpūlē. Pirmās 10 sekundes nevarēju attapties, kur? kas? kad? un kādā sakarā dzirdēts. Līdz uzšķīla apskaidrība.
Šādā vai tādā veidā tie draugi tomēr atgādina par savu klātesamību - vienalga kurā pasaulē, vienalga - dziesmas, īsziņas vai griezīgi pīkstoša (nu jau sāk pamazām palikt nepanesami ) atslēgu meklētāja veidā.
paldies par sveicieniem :). saņēmu.

Fotoreportāža no jaukām brokastīm mīļā vietā

2010-01-09T23:03:00.005Z

Reiz kādā skaistā ziemas dienā sapulcējās pāris draugu uz laiskām sestdienas brokastīm. Ar un bez iemesla.

.

2009-12-29T11:10:00.000Z

impossible is something

Tīraine

2009-12-22T08:16:00.003Z

Dulsīte un Pasadora
tā ir vieta, kur pazūd laiks vai, vēl pareizāk sakot, tā ir mana vieta ārpus laika. Šo fenomenu jau biju pamanījusi agrāk - treniņu laikā, kad nokāpu no zirga un neizprotamā kārtā konstatēju, ka nu jau bija jābūt centrā. Un arī tagadējās "rīta puses", kas parasti nepamanāmi ievelkas līdz "vakara pusēm" paiet Tīrainē, kur šo to piepalīdzu savām trenerēm.

Spulgace Lisabona un Austrija

Laumas Leģions
Nosvinēta arī mana pirmā turienes "eglīte", ko patiesībā ļoti gaidīju, jo pagājušo gadu šis pasākums izkrita un vēl pirms diviem gadiem nevienu īsti nepazinu, lai uz turieni dotos. Daudz gan no tā neko neredzēju, jo ar Dimantu cīnījāmies stafetēs, un ar Foldžeru bija jāpārtop par hipiju pāri.

Foldžīts - puķu bērns

ja viss ies pēc plāna

2009-12-11T00:39:00.001Z

tad 31.janvāris būs manas pirmās "sacenes" :DDDD

lakonisks kač aps

2009-12-10T03:46:00.005Z

Pateicoties Robam šāvakara "fotogrāfsošalā" tapa noformulēta mana pasaule, kas izrādās neviena cita, kā the Unicorn world, kurā dzīvoju... :)

Grūti ielikt visu pēdējā laika piedzīvoto burtiņu formā.

Bez trimestra beigām un pēdējām noslēguma lekcijām un labrotorojas darbiem, sākusies arī ziemssvētku ņudzoņa, kas man vienmēr ir patikusi, tik trūkst vēl tās īstās, ko patiesi noķert var tikai Rīgā, cerot uz kādu kaut vai pakusušu sniega pārslu.

Pēdējie "labi".

Viens no lielākiem notikumiem bija manas pirmās Ziemssvētku spēles ar zirgiem jāšanskluba ietvaros, "kaskas" piedalījās atsevišķā sacensībā par labāk izdekorēto, un Toma, uz kura bija sabāzts absolūti viss, ko vien var ieraudzīt, protams, vinnēja. Neieslīgšu sajūsmas pilnos aprakstos par atrakcijām un disciplīnām, lai tas paliek manī iekšā - un cerams vēl uz ilgu laiku.

Ceļā uz jautrību.

Šokolādes strūklaka. hmmmmmmmmmmmmmmmmmmmm ...... ja kādam vēl ir šaubas - IR vērts pamēģināt :)))))

12 akmeņi :)

Ceturtdienas & zelta vērtie šķēršļi

2009-11-28T16:32:00.005Z

Ceļš uz Raidolu.

Jāšanai ir ļoti daudz kā kopīga ar dzīvi, un patiesībā atskārtu, ka esmu guvusi visai daudz atziņu caur neskaitāmajiem treniņiem un "iz staļļu dzīves". Nu piemēram, vasarā noskaidrojās, ka cilvēks var būt laimīgs un patiesi pateicīgs par sūdiem, un jo vairāk un kvalitatīvākiem- jo labāk.
Šejienes jāšansstundu dārdzība man ir iemācījusi arī, ka katrs šķērslis ir burtiski zelta vērts, tāpēc katrs lēciena brīdis ir kas īpašs un katrs šķērslis ir arī tava izdevība augt, attīsties, būt labākai kā biji mirkli pirms tam.

Turp un atpakaļ ceļš uz ārpilsētas Raidolas staļļiem man nu ir izvērties arī par piespiedu velo treniņiem un nopietnu pārbaudījumu pacietībai, jo šejienes laika apstākļi nav nekāda konfekte. Aizpagājušo reizi gandrīz tiku sāniski nopūsta no ceļa, kā arī minos uz vietas, un pagājušo reizi savukārt tiku brutāli apšaudīta ar sāpīgāko krusu manā mūžā. Acis ciet, pedāli grīdā un baudīt sāpi! - viss, kas atliek.

Jā, un atgriežoties pie filozofiskajām jāšanas pārdomām, ir vēl viena mācība, iespējams svarīgākā no visām: ja neej līdz ar savu zirgu,tad tas rezultējas ar kritienu. Un man tīri labi ir iepaticies vairāk nekrist. Paldies par to misteram Čipam - burkāns parādā!

Mazās baltās skaudības + kas vēl vairāk. III daļa

2009-11-28T15:46:00.004Z

Izrādās tādas lietas ir arī pavisam dzīvas, staigājošas un pat mācās tavā kursā. Un, ja es kādreiz būtu uztaisījusi sarakstu, kur punkts pa punktam būtu nosaukts tas "ko-Ilze S. -gribētu-darīt- kas viņu- sajūsmina-piesaista- un- fascinē, - visi-mazie-deidrīmingi-un-tā" tad kāds to gluži vienkārši paņem un nolasa kā savu ikdienu, pieredzi vai īpašumu - bez jebkādas žēlastības.
Personīgā šokolādes strūklaka bija pēdējais piliens pāri pieccīņai, sērfošanai, austrālijai, zirgaudzētavai, pirātu karogam, koka mājai, Aričabaldam, ģitārai, vāģim, lapsu medībām un polo spēlēšanai.

Tagad nu ir arī skaidra vīzija par savu nākotnes "kāru".

Mazās baltās skaudības + kas vēl vairāk. II daļa

2009-11-28T14:52:00.003Z

Zirgu tinte.
http://equineink.wordpress.com/
Satura ziņā gluži vienkārši apbrīnojams blogs.

Un Raiena cienīgs video no turienes:

Mazās baltās skaudības + kas vēl vairāk. I daļa

2009-11-28T14:32:00.007Z

Tie, kuriem dzīvē gadījies sastapties ar lietām, kas jebkādā veidā izpaužas tā, kā tu pats(i) vienmēr esi vēlējies, bet neesi īsti spējis(usi) to īstenot, mani sapratīs.

Pirmajā daļā blogs, kas mani absolūti satrieca.

Pirmais no tiem. Cik var nosaprast, kāda francūža(ietes) radītais - sevī apvieno divas manas mīlestības: uz zirgiem un uz labu fotogrāfiju.
http://www.lacavalieremasquee.com/

Equestrian in style! Saturu ar acīm izdzēru vienā elpas virzienā.

Visas bildes pārpublicētas no: http://www.lacavalieremasquee.com/

:)

2009-11-25T19:25:00.002Z

Its amazing right how even 6 months of good friendship can last a lifetime?

/PB/

Svētdienas rīts

2009-11-22T23:10:00.002Z

jap, tieši tā

Galvas diena

2009-11-10T22:28:00.002Z

Ieraksts top pilnīga pārguruma stadijā, jo biju čakla, apņēmīga un darbos - gan mācību, gan pelnošos:), gan treniņdarbos - jau kopš rīta agruma. Tikai, neskatoties uz to visu, šābrīža nogurums nav tas 2hīgo skrējienu, grāvju rakšanas vai gluži pretēji garlaicības nogurums, bet gan no kājām gāž nost un velk pie zemes iespaidi.
Yeap, I did it! Pati biju tā, kas grieza, dīrājā, šķērdēja zirdziņgalvu. Brīžiem gan ar iekšēju sāpi, it kā grieztu pati sev, it sevišķi, kad vajadzēja lūpiņas, purniņu vai actiņu izņemt, nevarēju nedomāt par visiem tiem mīļajiem purniem, kas bakstījuši sānos, ošņājušies pie auss un pūtuši virsū silto elpu manā sejā, bet beigu beigās virsroku ņēma "zinātniskā ziņkāre", pat tik tālu, ka spēju noskatīties, kā blakusgrupa rakājās pa smadzenēm, lai atrastu lodi.
Tā, tagad es un mani iespaidi dodas uz gultas pusi. Arlabunakti.

Pirmais skats gan nešaubīgi lika atcerēties slavenāko "Krustēva" ainu. Enjoy!

A tale of mere existance

2009-11-07T18:14:00.005Z

šīs dienas "mūdu" nekas precīzāk nevar noraksturot, kā

šis nepārspējamais Levna Jilmaza video (ko reiz ar V. redzējām "Futureshortu" ietvaros)

pat izmazgāju veļu, sakārtoju mūzikas failus, aizgāju uz veikalu samainīt saplīsušo lampu, par spīti sāpošajiem augšstilbu muskuļiem no vakardienas jāšanas treniņa, un, protams, protams, arī ieraksts blogā ir nenoliedzami liela vērtība.

Refered to:
http://talesofmereexistence.com/wp/

viena no

2009-11-05T13:30:00.004Z

kaut kur kaut kad aizņemts foto

Vakardien pārdzīvoju pirmo šejienes vētru, viļņi tiešām triecās pāri ielas reliņiem, un sajūta bija tāda, kā uz kuģa. Kaut gan kas nu tur ko pārdzīvot, izņemot tās dažas minūtes, ko biju ārā vējā un lietū paskatīties uz lielajiem viļņiem, visu vētras laiku taču pavadīju omulīgi ieritinājusies gultā ar dzīvnieku anatomijas grāmatu un "Basketball diaries" laptopā, klausoties kā āra gāžas lietus un plosās vējš.
Šodienas lekcija savukārt pārsteidza ar video par polo (un ne jau ūdens :) )- spēli, kas mani vienmēr ir fascinējusi un valdzinājusi, un, ņemot vērā tirpas, kādas uzdzenās, jau tad vien, kad jāpaņem pavada vienā rokā, lai ar otru uzdotu pa pakaļu Dimantam - ja kādreiz nonākšu uz polo laukuma un izspēlēšu pilnu spēli, man šķiet, ka jutīšos tā, ka pēc tam var arī mierīgi mirt, jo augstākais moments dzīvē būs garām.
Tā tad arī ir tā viena-no-lietām.
Un cilvēkiem patīk iet vētrā.

Opā!

2009-11-02T16:17:00.003Z

Šodien saņēmu 2as ziņas: abas nevien no tālienes, bet arī no cilvēkiem, kas gluži vienkārši nozīmē daudz.

Pirmais bija telefona zvans no mana mīļāka pasniedzēja Ventspilī, otrais - ielūgums uz kāzām.
Viss jau būtu labi, ja vien tās nebūtu Katmandu. Jebkurā gadījumā man tika doti 14 mēneši laika, lai "izfigurētu"veidu, kā ierasties :)
Un ja tā padomā, man taču Nepālā palika vairākas neīstenotas lietas...

Foto - nosperts no Pri feisbuka albuma

ko teica Maikls Džordans

2009-11-01T22:40:00.003Z

I've missed more than 9000 shots in my career. I've lost almost 300 games. Twenty-six times I've been trusted to take the game winning shot and missed. I've failed over and over again in my life - and that is why I succeed.

/M. Jordan/

halloween...next day

2009-11-01T15:31:00.004Z

Izrādās tā esot bijusi stunda #482, uz kuru acīmredzot nebiju skolā - biju slima.

http://survivingtheworld.net/

halloween

2009-11-01T02:51:00.001Z

I lean against the wind
Pretend that I am weightless
And in this moment I am happy...happy

/INCUBUS. I wish you were here/

Pirmā mīlestība

2009-10-31T02:40:00.011Z

Nezin kā -kaut kā šodien atgadinājās, ka pirmais no visiem, vēl ilgi pirms visiem pārējiem īstajiem un vienīgajiem no "foršiņo" kārtas, pirms dārziņa-egona, pagalma-māriem un kaspariem, klases-edgara un valta-krutā-no-9.ās, bija kāds, par kuru visu šo laiku - gandrīz 20 gadu - biju galīgi aizmirsusi:
Kaprālis Klaivs Benets

Šodienas acīm raugoties, varbūt izvēle kristu uz Džeku Krēdoku.....aaahhh.... nē, tomēr, nē!
Var jau būt, ka tā ir sarkanās žaketes un jātniekbikšu vaina, tomēr - kaprālis Benets.

www.tvacres.com/west_bordertown.htm

Kad palikšu maķenīt ienākumiemprognozējamāka, tad pirkums #1 būs šīs saulainās bērnības atmiņas, kad Salacgīvā taču visi atstājām visas iespējāmas spēles un skrējām uz māju skatīties Bordertaunu, pat vecmāmiņa un "lieli" skatījās :D

Dienas un darbi

2009-10-29T19:33:00.006Z

jeb par balto ķiteļu un rūtaino cepuru zemi :)

Lēnām un pamazām ikdiena sāk pieņemt noteiktas aprises, lekciju process sasniedzis "steady state" līmeni. Kā visur citur un visiem citiem (pārsvarā) laiks rit ar mazajiem prieciņiem (kaut vai "ideālo pirkstu" atgriešanās mirklis), mazajiem lejup-brīžiem (par kuriem nerunā un nav arī runāšanas vērts), saņemšanās un atslābuma momentiem, kas verās viens pie otra un veido dienu, nedēļu un mēnešu krelles.
Tas nozīmē arī, ka arvien precīzāk spēju paredzēt, kāda būs nākamā diena. Bet ir šis tas, ko tomēr pie labākās gribas nevarēju iepriekš vizualizēt. Tie tad arī dēvējas par spilgtākajiem iespaidiem.

Šodien bija skaista, pelēka diena. "Equine Industry" lekcijas ietvaros tikām sasēdinātas pa diviem minibusiem un aiztransportētas uz Llanybydder Horse Fair, kas ir lielākā Rietumvelsas zirgu izsole, katru gadu izlaižot cauri ap 4000 lopiņu un pulcinot pircējus no visām britu valstīm.

Taupot 1000 vārdu uz katru, ļauju bildēm runāt.

Tā kā biju sabiedēta, ka labāk pat nepakasīt degunu, lai neattaptos, esot kāda angļu pilnasiņa jaunā īpašniece, pēc āmura nokrišanas, par kuru nu jānomaksā visi dzīves ienākumi, fotogrāfēt nedaudz baidījos, jo tas nozīmēja pacelt rokas (kaut ar visu kameru).

Milzonīgākais līdz šim redzētais ēzeļa kungs (vai kundze - nepapētiju :D)

Veltījums Rūķīšpasaulesiemītniecei. Komplekts: Viņai un Viņam :P

Tāpat smuks un pelēks bija arī 27. oktobris, kurā 2h stundas pavadīju zirga kājas preperēšanā (sīkākas ilustrācijas, kuras mums bija atļauts uzņemt, lai varētu iekļaut laboratorijas darbu atskaitē, es tomēr nepubliskošu, ētisko apsvērumu dēļ :P). Vispār sākotnēji biju pārsteigta par sevi, ka spēju tajā noskatīties nevis ar riebumu, bet ar dziļu interesi. No otras puses, ja pabūts Centrāltirgus gaļas paviljonā, neko daudz jaunu īsti ieraudzīt nevar.
To pašu mēģināšu sev iestāstīt, kad pienāks zirga galvas uzšķēršanas laiks. Kas to lai zina, vai pēc tam nekļūšu par veģetārieti?

Rakstot Equine Industry kursa darbu

2009-10-23T10:51:00.004+01:00

un esot sentimentālai (ko tur liegties -nav vērts ;)

kā nu bez songa

"In a lunch session at the slaughterhouse, a lamb jumped out of its pen and came unnoticed up to some slaughtermen who were sitting in a circle eating some sandwiches; the lamb approached and nibbled a small piece of lettuce that a man was holding in his hand. The men gave the lamb some more lettuce and when the lunch period was over they were so affected by the action of the lamb that not one of them was prepared to kill this creature, and it had to be sent away elsewhere - showing that within each human soul there is an element of pity, compassion and love in varying degrees. It is our duty to encourage the higher qualities to bloom and blossom wherever possible in each individual."Gordon Latto

http://www.hedweb.com/animimag/horse.htm

ātrumi..

2009-10-19T22:12:00.006+01:00

.. 0,7(6) vārdi / minūtē = iespējams, atrasta atbilde zinātnisko pētījumu labirintos
2l saldējuma / 2 dienās = gribētos vēl vienu :)
1 okeānā noslīcināts MP3 spēlētājs= nekomentējami
1 debija lauku hokejā/dzīvē = neiedomājam sagrāve Aberes 3.ajai komandai
0 "socials"/dienā pēdējo dienu laikā = īsts pārsteigums

Spogulīt, spogulīt, pasaki man, ko es gribu.

2009-10-12T23:30:00.015+01:00

Kamēr Aberistvisas universitātē visapkārt plosās tas, ko mans jaunzēlandiešu (viņa akcents nebeidz mani jūsmināt, jo nemitīgi atgādina par Bretu un Žemeinu) sporta psiholoģijas pasniedzējs nosauca par fresher's flu, man arī šis tas pielipis no laikam jau Rīga izplatījušā banalitātes baciļa.
eh, lai tad iet arī veltījums manam visu laiku labākajam monopolbiedram, ar kuru ne vien vinnējām, bet arī dabūju savu Rīgu.
Tiesa, mūsu abu kredītkarti gan viņš ar gudru ziņu, ik reizi ārā izejot, pamanījās paņemt līdzi, jo tiku visus sākumā nobrīdinājusi, ka par Rīgu atdošu jebko.

Lūgtum sk. šeit

Vēl bez monopoldrāmas esmu piedzīvojusi Džima un Pemas kāzas (Dvaits nav pārspējams), Džordža nāvi, daudz un dažādu ledu laušanu, savu pirmo hokeja treniņu, izlaistu laboratorijas darbu un pirmo atskaiti par to. Mazuliet dabūju iejusties Dignas vietā, rēķinot vatus un masas uz skrejceliņa un būtu par jocīgu uzskatījusi to cilvēku, kas teiktu, ka domāšu par to, kā palīdzēt basketbolistam, kurš uzvelkas spēles laikā. Un pāri visam galīgi aizmirsu, ka pavisam drīz jāiesniedz savam personīgajam "tjūtoram" lielais, galvenais, neakadēmiskais, personiskais mērķis, ko gribu sasniegt 3 gadu laikā...

We live in the age of analysis. Other centuries have been characterized by their 'enlightment', 'classicism', or 'romanticism', but we live in an age that driven by the need to analyse and inform - to the extent that not only do we smetimes not see the wood for the trees but we are often in danger of getting caught up in the twigs.
/"The Anatomy of Riding", Sara Wyche/

Neieķerties zaros. Tad jau būs labi.

pēc ugunssarunām

2009-10-08T09:45:00.006+01:00

man pa celjam uz maju ir ielu muzikants, kas tik smuki speelee, tas nekas, ka katru dienu (2 gan esmu tikai dzirdejusi) vienu un to pashu laikam, un daudzas vnk popularas dziesmas, bet kad eju uz majam un vinjs tur mana marshrutaa speelee, paliek ljoti labi
varbuut taapeec aizvakar atdevu vinjam savu pedeejo skaidro naudu

aber busker

Aitās, kazenēs, saulrietos un enzīmos.

2009-10-05T22:43:00.019+01:00

bez jebkādiem "jeb", tā arī bija

(tas, kam jāskan, paldies, I.L.!)

tas, ko vēlējos, braucot uz Aberi, bija vadīt dienas negaidot brīvdienas - sestdienu, svētdienu un neskaisties uz pirmdienām. tāpēc ar interesi gaidīju, šodienu, kad ir mana mazā jubileja, proti, nodzīvota apaļa nedēļa. Kā ir? Nu, tā nu arī ir. Ja Polars uz rokas neparādītu priekšā, tad dienas nosaukumu būtu grūti pateikt. Varbūt tas viss gan norakstāms uz to, ka tā galu galā bija pirmā, tāpēc, ka viss tikai sākas, tāpēc, ka Rīgā biju pieradusi mājās būt tikai pa nakti vai kaut ko nobastojot, kurpretī šejienes šābrīža režīms ir stundas vai divu lekcijas dienā, kas pārsvarā nesākas ar pirmajiem gaiļiem (Aberes gadījumā - kaijām), tad 1,5h pusdienu pārtraukumiem atvasarīgajā rudens saulē, bibliotēkas, bankas konta (likumsakarīgā un viennozīmīgā veidā par savējo drīz saukšu Lloyds TSB), sporta kluba kartes pasūtīšanas, acu ārsta apmeklējuma (runāt angliski par kataraktu noteikti bija jauna pieredze) un gluži kā alu sievietei vai žurkai visādu mājaslietu medībām, lai iekārtotu savu midzeni.

"Brīvdienas" aizvadītas mēģinājumā skriet, bet ar šo lietu pagaidām nevedās, pirmais skrējiens bija līdz tuvākajam veikalam pēc šampīša, bet nopirkās šokolāde Jo dzimšansdienas sakarā, otrais, saraustīta skriešanspastaiga, lai iepazītu un aptvertu pilsētiņu, un mēģinājums būt "fit & happy" ar uzskriešanu Konstiūcijas kalnā pie mājas gala (pie 195 sapratu, ka neesmu ne fit, ne happy šajā lietiņā - gan jau, ar laiku, ar laiku :P )

Toties tas, kas padodas visai labi ir garas pastaigas, svētdien tādas bija veselas 2: Nr 1, apraudzījām pilsētu no augšas, Nr 2 Romantiskā pastaiga ar Riikku (ar somu RRRRRRRRR ) saulrietā.

Riikka (kura pati, manuprāt, nāk no valsts, kur ar saskarsmes kultūru viss OK) nebeidz jūsmot par šejieniešu laipnumu, un vispārībā viņai taisnība vien ir. Par absolūtu normu šeit tiek uzskatīta vienam otra uzrunāšana uz ielas, vienalga, vai tas ir vecs angļu pensionārs vai nule pie jūras satikta ugandiete (internacionālais bariņš šeit, starp citu ir pārsteidzoši košs), nav manai valstij raksturīgā sajūta, ka pateikts, kas nepiedienīgs un uzrunātais iztraucēts.

Tāpat no manas puses britiem top pilnīgi piedoti atsevišķie ūdens krāni, piens tikai plastmasas pudelēs, viņu elektrības rozetes un fakts, ka mūžīgi nevaru saprast, no kuras puses mašīna nāks - par to vien, ka nekur citur mani pavecākas tantes nesauc par dear, love, darling un sweetheart, cilvēki sveiciena vietā neapjautājas "are you alright?", pretīmskrienošie svešie skrējejpuiši nesmaida un nepasveicina (biju tik dzirdējusi līdzīgus nostāstus, bet uz savas ādas tas ir citādi un ļoti labi), autobusa šoferiem neviens nepasaka paldies par braucienu, un galu galā cilvēki runā ar pilniem teikumiem (Kāda bija tava diena? Paldies, mana diena bija laba.)

Lai neļautu maniem grēcīgajiem darbiem kopā ar Benu un Džeriju tapt pārāk manāmiem, izdomāju pamēģināt atsākt lietu, kas Rīgā sagādāja patiesu baudu un labsajūtu.
Ashtanga joga smieklīgā Ričarda uzraudzībā 2h garumā varētu kļūt par labu pirmdienas tradīciju.

http://www.aber.ac.uk/en/sportscentre/staff/richard-adamo/
Līdzi aizvilku arī Riikku, viņas seja vispār bija redzēšanas vērta, brīdī, kad Ričards spieda viņu pie zemes un prasīja: "Happiness, yeah? Happinesss?"
Iesāka viņš ar pamācību, ko vispār paturēšu prātā dzīvē: enjoy! even if you don't.
Drošivien tik drīz vēl neparādīšos vienlaicīgi divās vietās, un līdz levitēšanai un balansa problēmu atrisināšanai arī vēl tālu, bet nebija tik traki, kā domāju, ka būs pēc vairāk kā gada pārtraukuma.
Un ne jau tikai Ričardam šeit nav problēmu ar humoru (vēl viena patiesība,kas apstiprinās :) )

(pict= ATKay )

Pēc pastaigas Nr 2 abas iegājām kaut kādā nebūt no neskaitāmjiem "pabiem". Vaicājām pēc kaut kā karsta, mums laipni tika norādīts uz kādu puisi ar paskaidrojumu:
"This guy is hot"

instructions for life

2009-10-02T21:33:00.012+01:00

jeb tas, ko es nezināju un tagad zinu

(saite uz šodienas gb)

viena no lietām,kas man patīk ir pārkāpti noteikumi, tāpēc biju dikti izbrīnijusies, ka, kā izrādās, arī par šo punktu vīriņš, uz kura harizmu noraugos ar labvēlīgu smaidu ir padomājis (Learn the rules so you know how to break them properly /D./), bet ne par to šoreiz ir runa, jo vēl neko pretlikumīgu neesmu šeit izdarījusi, ja atskaita vienu nozagtu alusglāzi no studentu padomes bāra (vecais grēks - bet tik pat labi taču varēju to arī sasist un tad labuma nebūtu ne sašam, ne pašam :D)

nedabūt to, ko vēlamies dažreiz ir laime - tas, ko šodien ieraudzīju uz kādas par velti paņemamās kartiņas manis tulkojumā no valodas, kurā šobrīd lielākoties runāju. Pieņemu, ka tam pašam vīriņam - šīs domas autoram - tas ienāca prātā pēc dziļas meditācijas, kā pēkšņa, zibenskaidra, bezgala reāla apskaidrība, mums tas izdodas vieglāk: caur veco labo google meklētāju vai "boldētiem" citātiem uz aizmugurējā vāka grāmatai par Dalailamu.

Patiesībā nezinu, vai īsti ir nozīme tam, kā tādas lietas pie tevis nokļūst, tādi satori zibšņi atgadoties ar neskaitāmiem cilvēkiem neskaitāmos laikos, neskaitāmas vietās pavisam neatkarīgi vienam no otra, jo mēs taču esam daudz, bet lielo patiesību ne tik ļoti.
Nozīme ir tam, vai tas tiek saprasts un sevī uzsūkts vai tikai boldētais virsraksts izlasīts.
Tātad pēc kartiņas ieraudzīšanas mājupceļā gribot negribot sanāca padomāt par to sarakstu ar lietām, kuras esmu vēlējusies, bet neesmu dabūjusi...un...pašai sev par milzonīgu pārsteigumu skaidri saprotu, kāpēc dažas no tām ir veiksme. "Jā, vot i točna!!"

(Aberystwyth universitātes versija par studentu padomes apartamentiem)

Labi, lai iet viens piemērs. Kā gandrīz visi manas vidusskolas beidzēji gribēju tikt "zviedros", kas būtībā bija pirmā apzināti nedabūtā lieta manā dzīvē, kur viss notika it kā pats no sevis,man pašai neko daudz nepiepūloties. Sīkumos neiedziļinoties, ja būtu šo institūciju pabeigusi, stipri apšaubu, ka šodien sēdētu Equine Anatomy & Physiology lekcijā, uzzinot to, ka es pati jau pēc nedēļas būšu tā, kas šķērdīs zirga galvu, vēderu, olnīcas un nagu un gaidīs šo pasākumu ar lielu nepacietību, lai paskatītos, kas tad tam lācītim vēderā (kā E. patika sacīt).

un tas, kas man pašai vēderā ir skolas ēdnīcā acu priekšā pagatavots voks par GBP 2.7

1.oktobra retrospekcijas gaismā

2009-10-01T14:50:00.073+01:00

jeb par to, kā un kas tas ir, kad dara to, ko gribās

Svētdien manam Benqijam tika ievadīts nepareizs MAC numurs (jā, tagad zinu, kas tas ir un jūtos bezgala lepna par sevi), šodien atklājās,ka viņš būs saķēris kādu swine flue vai ko līdzīgu, kas nozīmē vien to, ka jau 3. vakaru pēc kārtas lidoju pacilāta uz māju, ar domu sakārtot savu e-eksistenci un atbildēt uz visiem meiliem,bet piedzīvoju trīs vilšanās. Katrā ziņā šobrīd viņš ir drošās rokās pie skruļļainā rudmatainā milža,kas viens un divi atrisina visas IT problēmas tādiem PC damijiem kā es un nemaz nejūtoties pārsteigts, kad teicu,ka ar mani dzīvojošie 2 Computer Science pasaules pārstāvji nevarēja īsti palīdzēt. (kad apprecēšu Hariju, nolīgšu savu personīgo "IT gaju")

Šī apstākļa dēļ tad arī lietas, ko gribējās loģiskā secībā un pakāpeniski saraksīt tiks sasviestas vienā čupā.

Sākšu ar savu jauno mītni. Saucās tā Alexandra Hall, atrodas uz Viktorijas Terases pašā okeānkrastā, stipru viļņu laikā pie promenādes sētas nedrīkstot rādīties, jo cilvēki tiek skaloti iekšā.

Adrese sausajām zupām, šokolādei un naudas čekiem:
Flat 12,Alexandra Hall,Victoria Terrace, Aberystwyth, SY232DH, UK

bildēs izskatās šādi. Skats pa istabiņas logu mani ielīksmoja, un tie, kas mani pazīst gan jau zinās, kāpēc. Katrā ziņā, no rīta paverot žalūzijas, pirmais darbiņš ir pārbaudīt, vai viņi ir savā vietā.

12.ajā istabiņā (nekur talāk par Dzelzavas un Stirnu ielām nemaz neesmu tikusi:) mitinās vēl 6 vai 7, 2x Computer Science - Šons (ilgu laiku viņu neviens nebija redzējis - gluži kā Ričmondu IT Crowd seriālā) un Toms (girl Joe boifrends), 1x Sports science (girl Joe, kurai ir savs zirgs Bacchus), 1x Media science (boy Joe, kurs ir Toma labākais draugs), 1x Welsh studies (laikam Šanona), 1x Politics vai kas tml (Elēna), 1x Physics & Space ships blaa blaa blaa (Alex - mazais kjūtijs).

Otrdiena 7:20 GMT

Saldo čuču pārtrauca griezzzzzīgas sirēnas, kas bija nekas cits kā fire alarm/test. Samiegojusies Elēna tik noteica, ka mums visiem jāiet ārā, un atšķirība no VeA, te tas tiešām tiek darīts. Mugurā man bija mans nepiedienīgais nakstkrekliņš un tā kā vēljoprojām biju savā miedziņpasaulē, tad tik vien varēju izdarīt kā atrast pidžambikses un virsjaku, lai neizietu uz ielas mežģīnēs, tāpēc izspūrušo jauniešu sanāksme visdažādāko paraugu nakstērpos un britu džekins rītasvārkos, kas ugunstrauksmes laikā bija pamanījies paņemt nevis pasi, bet savu rīta tējas tasīti, jums jāuzbur pašiem bez fotoattēla.

Ceļš uz skolu ved kalnā, tas liek sirdij pukstēt par daudziem sitieniem minūtē vairāk un beigu beigās arī pasvīst, kaut arī gluži uz Jūs ar sportu neesmu. Starp citu, šodien pabiju ar kājām savā attālaja Llanbadarn kampusā, kur notiks lielākā daļa no lekcijām,viens ir skaidrs, ka ritenis uz skolu atkrīt - ja vien tuvākajā laikā nekļūstu par mnt baiku čempioni.

Skolas ēku izskats gan pārsteidz ar to, cik ļoti atgādina padomjlaiku kultūrsnamu. Tikai ļeninstaļinposteru un belašu vietā te atrodas inčīgie grabuļi un kafejnīcā sendviči un nelietīgi garšīgas svaigi ceptās kūkas.

Vakardienas galvenais notikums - kursu reģistrācija.

Kā rezultātā mana turpmāko 8 mēnešu programma izskatās šādi:

well, sounds cool to me :) katrā ziņā, aptveru, ka pirmo reizi mūžā patiesi gaidu pirmo lekciju! (kura bija šodien un saucās Equine Industry, tā kā pirmā - ilga minūtes 20, sajūta - atpakaļ skolā! kopā ar skolas bērniem.)

jā, jā viņas ir arī šeit.....

visbeidzot, ar ko pavadu savu laiku: ir somi -puisis, kuram gaidu, kad atbrauks viņa līgava, jo tad nejutīšos tik vainīga, ka pa lielam labāk vēlētos paklejot viena pati, bet viņš ir pirmais cilvēks, ko satiku šajā pasaulē, ārkārtīgi jauks, un tāpēc uzskata par savu pienākumu piedāvāt nemitīgi satikties.

Un Riikka - somiete, kura ir atbraukusi šeit, lai nepabeigtu augstskolu, un kurai manā izpratnē ir ļoti interesanta (ar pareizo intonaciju) kaislība: viss, kas saistībā ar krieviem, krievu valodu, Krieviju :D Viņa pagaidām ir tuvākā dvēsele šajā pilsētā, kaut vai tāpēc vien, ka viņai ir 24 un ar viņu nejūtos kā iemaldījusies McDonalds bērnu ballītē.

gaidot Eppu, kamēr viņš nopērk savu Aristoteli un Ken Booth.

Lady Gaga tiek rauta vaļā pilnā skaļumā :)

Un šādi izskatās ne-sportisko savienību (sākot no ugunsrijējiem, skautiem, planētas glābējiem, debašniekiem, drum&base faniem līdz only pink klubiņam) "tirdziņš", kur katrs ir welcome to join. Tā kā tādā mudžēklī nepierakstīties un neiesaistīties ir neispējama misija, iznāku ārā ar pierakstu german society (kur pirmo "sociālo" laikam gan laižu garām šodien, pēc aizaizvakardienas, aizvakardienas un vakardienas "sociālajiem" un ļoti centīšos iztikt bez glāzes sidra vai 2ām bērnu bāra :PP ) un fotogrāfu klubiņā.

Piezímes uz voučera aizmugures

2009-10-01T10:44:00.000+01:00

jeb - ko nozīmē, kad abstraktais kļūst par reālo.

Abstraktā līmenī tas bija 26.septembris, 2009 gads, tie bija papīri un google search izmetumi, Aberystwyth universitātes mājaslapas pasaule, apziņa, ka ceļš vedīs cauri Londonai un līdz ar to priekšstats veidots no pagājuša gada atmiņām. Tas pavisam noteikti bija arī visai "strausisks" izgājiens daudzos līmeņos, tieši tā, kā strausi mēdz darīt.

Reālitātes pieskāriens sāka bāzties virsū tikai pēdējas dienas, un tas savukārt nāca ar to pašu sajūtu, kā pirms Frankfurtes - miljons nokārtojamiem sīkumiem ierobežotos laika sprīžos (kur lietas vairāk kontrolē mani nekā es viņas), 2 sociāliem pasākumiem (abi man būs un paliks neaizmirstami, episki! :D ), negulētu nakti Rīgā, piedzīvojumu sacensību cienīgu nakti Rīgas lidostā, Stanstedas lidostā un Londonā. Ar daudz mīļiem vārdiem un draugiem (un lietām no viņiem :) ). Ar šķiršanos no Sarkanās Bultas. Ar milzum daudz kilogramiem, jakām, ierīcēm un zirdziņzīmejumu, kas nemitīgi jāuzrauga, vai vēl ir līdzi. Ar (tagad atskatoties) mistisku, sirreālu pastaigu pa tukšu Londonas necentru, no kuras prātā gan saglabājas gaismas, jocīgais "wraps", bet ne tas, ka bija vēsi, sāpēja kājas vai nežēlīgi nāca miegs vairs, kas tobrīd bija tik aktuāli, vairs nemaz nav svarīgi, ar 4h sēdēšanu Viktorijas stacijā - es un manas mantas, ar 7h pārbraucienu, kur otrajā pusē sāka likties, ka skatos Rozamundes Pilčeres filmas sākumu, kur pirmais zirgs tika ieraudzīts 17:42 GMT :), ar I. aimzirstā Ipoda gabaliem, ar mazu vēlmi, lai L. pirmais iespaids par manu mīļāko no svežzemju pilsētām būtu skatiens vaigā, paspiežot roku,nevis pa gabalu no sāniem.
Bet/taču/tomēr, pāri visam prātā stāv viena realitāte - 2u čiksīšu tēli naksnīgajā Londonā, kuriem vajadzēja pateikt "čau". Un tas bija nereāli.